Maira

Šķirne iegūta krustojot ‘Ziemeļu pesiku’ un ‘Kijevas vasagro’.

Morfoloģija. Vidēja auguma koks ar skraju, plati izvērstu vainagu. Ziedi – tumši rozā ar lielām ziedlapām. Lapas plātnes zaļas, garas un ar vidēji garu kātiņu. Augļi vidēji lieli, ieapaļi, gaiši dzeltenā krāsā ar izteikti sarkanu krāsojumu. Mīkstums gandrīz balts, ļoti sulīgs, salds ar mazliet izteiktu skābumu. Miziņa vidēji bieza, klāta ar matiņiem. Augļa vidējā masa 80-100 g. Kauliņš vidēji liels un labi atdalās no mīkstuma. Augļi ienākas agri – jūlija beigās, augusta sākumā.
Ekoloģija. Ieteicams stādīt neapkurinātā siltumnīcā, bet ja tādas nav, var stādīt saulainā vietā, pie ēku dienvidu sienas, bet ziemā piesegt. Kā visiem persikiem, patīk auglīga un labi drenēta augsne. Ja veģetācijas periodā bijis pietiekams mitrums un gaisma, augļi ļoti skaisti un samērā lieli. Šķirne pašauglīga, tādēļ raža jānormē. Izturība pret slimībām, t.sk. lapu čokurošanos laba.
Nozīme. Viens no visizturīgākajiem persikiem Latvijas klimatiskajos apstākļos.  

LU Botāniskais dārzs
Latvijas Valsts Augļkopības institūts 

• Kaufmane E. 2002. Persiks ‘Maira’. Dārzs un Drava, 9, 5.lpp.
• Ruisa S., Kaufmane E. 2008. "Ķiršu, aprikožu un persiku šķirnes" - Latvijas pomoloģija, LVAI, 212 lpp.
• Birulis I., Audriņa B., Ikase L., Kaufmane E., Ruisa S., Strautiņa S. u.c. 2008. "400 augļi un ogas Latvijā mūsdienu augļudārzā". Izd. Lauku Avīze, 240 lpp.