• NBD profils Draugiem.lv
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Puķuzirņi

Šķirnes
Selekcijas vēsture
Selekcionāri: Puķuzirņi

Smaržīgais puķzirnis (Lathyrus odoratus) ir vienīgais savas ģints pārstāvis, kas no Vidusjūras apkaimē augoša vienkārša savvaļnieka ir kļuvis par iemīļotu un daudz audzētu puķu kultūru. Dārzos tie reibinoši smaržo un zied visdažādākajas nokrāsās visu vasaru, bet greznās un graciozās ziedkopas ir vieni no populārākajiem grieztiem ziediem.

 

  • Smaržīgo puķuzirnīšu (Lathyrus odoratus) sugas apraksts pirmo reizi publicēts 1695. gadā. Tā autors – franciskāņu mūks Kupani, 1699. gadā puķzirnīšu sēklas nosūta uz Angliju. Šī zeme ir kļuvusi par puķzirņu kā kultūraugu otro dzimteni.
  • Dabā eksistē tikai viena izejas forma, tāpēc sākotnējās izmaiņas varēja rasties tikai pateicoties dabiskām mutācijām. Ap 1800. gadu bija sastopami tikai 7 krāsu puķuzirnīši.
  • Apzināta šķirņu selekcija sākās 19.gs. otrajā pusē. 1900. gadā puķuzirņu divsimtgadei veltītajā izstādē Londonā eksponētas 264 šķirnes. Šo šķirņu grupu nosauca par Grandiflorām.
  • 1900. gada vasarā konstatēta pati nozīmīgākā mutācijas puķzirņu vēsturē – augi ar viļņotām ziedlapiņām. Sākas krokoto puķzirņu ēra.
  •  Lielbritānijā turpina attīstīt galvenokārt Spenser grupas puķzirņus, kuru raksturīgākā iezīme ir 4 ziedi ziedkopās un uzziedēšana vasaras sākumā.
  • Mūsdienu Spenseru šķirnēm ir vislielākie un krokotākie ziedi, visplašākā krāstoņu bagātība un perfektākās ziedkopas. Vēl nesasniegts selekcionāru sapnis ir koši dzeltens puķzirnis.
  • 20.gs vidū ASV tiek izveidotas vairākas agri ziedošu un daudzziedu (Early Multiflora, Cuthberson, Royal, Mammoth, Galaxy u.c.), kā arī vidēji augsto un zemo (Knee-Hi, Snoopea, Bijoy, Cupid, Patio) puķzirņu grupas, kuras mūsdienās ir zaudējušas sākotnējo kvalitāti.
  • Latvijā puķzirņi sākti audzēt jau 19.gs. astoņdesmitajos gados. Līdz padomju varai pasaules jaunākās šķirnes ātri parādās arī vietējā tirgū.
  • Sešdesmitajos gados Salaspils botāniskajā dārzā pārbaudīta 122 jaunāko ārzemju šķirņu piemērotība mūsu klimatam. Rezultāti un pirmā plašākā informācija par kultūras vēsturi apkopoti V.Amatnieces brošūrā “Puķuzirnīši” (“Zinātne”, 1972).
  • Deviņdesmito gadu sākumā puķzirņu popularizēšanu un kolekcijas veidošanu uzsāk V. Dubovskis un M.Maltenieks. Līdz šim savākta Baltijā lielākā Spenseru (vairāk nekā 300 šķirnes)un citu dažādību kolekcija, kā arī izveidotas pirmās 17 vietējās šķirnes.

Slavas zāle tapusi projekta „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles” izveide NBD Salaspilī” (Reģ. Nr. 1-08/259/2016) ietvaros. Projekts tiek realizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, īstenojot projektu aktivitāti “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.

-Latvija 100-