• NBD profils Draugiem.lv
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Gerberas

Šķirnes
Selekcijas vēsture
Selekcionāri: Gerberas

Gerberu introdukcija un selekcija

   Ģints Gerbera Cass. Corr. Spreng. pieder pie asteru dzimtas (Asteraceae). Šo ģinti aprakstījis holandiešu botāniķis Jans Gronoviuss (Jan Gronovius) 1737.g., un nosaucis vācu dabaspētnieka un ārsta T.Gerbera (Traugott Gerber) vārdā. Mūsdienās gerberu ģintī zināmas apmēram 80 sugas, kuru dabiskās augšanas vietas ir Āfrikas un Āzijas tropiskie apgabali.

   1878.g. augu kolekcionārs R.Džeimsons (Jameson) atveda savvaļas gerberas   no Dienvidāfrikas uz Eiropu (atbilstoši botāniskajai nomenklatūrai sugas aprakstīja Londonas botāniskā dārza direktors Dž.D. Hukers (Hooker). Par gerberu selekcijas sākumu, var uzskatīt 1891.g. Gerberu hibrīdus ieguva R.Linčs (Richard Lynch), krustojot Dienvidāfrikas sugas G. jamesonii Bolus ex Hooker x G. viridifolia Schulz-Bip.. Šie starpsugu hibrīdi ieguva nosaukumu G. cantabrigiensis  (pēc to izcelšanās  vietas).Darbu turpināja franču selekcionārs J.Dīms (Diem) un izveidoja gerberas ar šauriem mēlziediem un dažādas krāsas ziedkopām. 1947.g. holandiešu firmā “Alkemade & Sohn”, Eiropā radītos hibrīdus krustoja ar Tasmānijas sugām un ieguva gerberas ar platiem mēlziediem. Turpmākajos gados, paplašinoties augu genofondam, selekcijas darba rezultāti kļuva arvien nozīmīgāki -  izveidoja šķirnes ar izcili dekoratīvām ziedkopām (pildītas, puspildītas, tumšu ziedkopas centru} un  labu augu ražību, izturīgus pret slimībām, ilgu griezto ziedu saglabāšanos, izturību transportējot. Mūsdienās gerberas pieskaitāmas pie nozīmīgākajām kultūrām griezto ziedu ieguvē. Atsevišķas firmas specializējušā kompaktu miniatūru gerberu formu selekcijā, kuras izmanto kā telpaugus vai arī apstādījumiem.

 Latvijā puķkopības saimniecībās un  ZA Botāniskajā dārzā, gerberas sāka audzēt 1960.g. Introducētā materiāla novērtēšana parādīja, ka audzēšanai Latvijas apstākļos nav piemērotas daudzas šķirnes. Ar mērķi izveidot mūsu klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus klonus un šķirnes kā arī radīt fonda augu kolekciju kvalitatīvu sēklu iegūšanai, 1972.g. NBD uzsāka  selekcijas darbu (V.Zvirgzdiņa, V.Dišlers, G.Muceniece, M.Pinta, A.Gailīte). Selekcijas darbu veica divos virzienos -  1.klonu selekcija (perspektīvie augi tika pavairoti veģetatīvi); 2.vecākaugu formu atlase, kuras dod izlīdzinātus pēcnācējus, augus pavairojot ģeneratīvi. Pagaidām ģeneratīvi pavairojot nav izdevies iegūt viendabīgus sējeņus. Gerberu šķirnes ir veģetatīvi pavairoti kloni un to selekcijas pamatā ir klonu izlase. Darba rezultāti par gerberu introdukciju, agrotehniku un selekciju apkopoti monogrāfijās Gerberas (1980.g., latv. val.) un Gerberas Latvijā (1984.g. krievu val.). Pateicoties selekcionāru V.Zvirgzdiņas, G.Mucenieces, M.Pintas darbam NBD gerberu kolekcija papildināta ar Latvijas apstākļiem piemērotām.izturīgākām šķirnēm.

 

Intervija ar krizantēmu un gerberu selekcionāri Laumu Ozoliņu (14.03.2017.)

 

L.Apsēna:Labdien! Esmu BF bakalaura absolvente, strādāju NBD. Veicu pētījumu par Latvijas selekcijas kultūraugiem, vai Jūs piekristu sarunai? Vai varētu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem par Jūsu selekcijas darbu?

L. Ozoliņa: Sveika, labi!

LA: Pastāstiet, lūdzu, kā un kad aizsākās Jūsu selekcijas darbs?

LO: Savas selekcijas gaitas esmu saistījusi ar kolēģi Maiju Krisbergu. Kad sākām strādāt ZA Botāniskajā dārzā, pirmā metodika krizantēmu selekcijā jau bija dota. Ar to LU Botāniskajā dārzā nodarbojās Elvīra Zvaigznīte, viņai tika izveidotas pirmās āra krizantēmu šķirnes, tomēr to selekcija bija vienkāršāka nekā siltumnīcas krizantēmu. Tad vēl biju vienkārša laborante, radās zinātniska interese- pamēģināt pašai. Tolaik mūsu dārzam bija sadraudzība ar Jaltu (Krimā), savukārt turienes krizantēmu audzētājiem bija sadarbība ar Vācijas audzētājiem. Pie mums tika atsūtītas sēklas šķirņu pārbaudei, kā tās aug mūsu apstākļos. Vēlāk jau sadarbojāmies ar Maskavas botānisko dārzu, ar kuru mainījāmies ar šķirnēm. Ar ziediem piedalījāmies arī Tautsaimniecības izstādē. Dārzā ar gerberām nodarbojās Gunta Muceniece.

LA: Vai var teikt, ka selekcija bija kā darba pienākumu papildinājums, kā izaicinājums tolaik?

LO: Jā, tā tas bija. Tolaik jau bija prestiži strādāt šeit, turklāt selekcionēt ziedus, bija liels pieprasījums pēc ziediem un daudz pasūtījumu. Padomju laikos nebija iespējas sūtīt starp republikām dažādu stādmateriālu bez īpašas kontroles veikšanas, kas notika ZA Botāniskajā dārzā īpašā karantīnas zonā. Pārbaudes bija saistītas ar kaitēkļiem un slimībām, ko augi var pārnēsāt. Pašlaik ar to ir liela problēma- daudz kas tiek ievazāts Latvijā no citām zemēm, piemēram, pašlaik aktuālās baltblusiņas. Tāpat arī Padomju laikos botāniskajā dārzā atradās AVS pārbaužu veikšanas stacija.

LA: Cik šķirņu ir Jūsu kolekcijā un cik no tām ir starptautiski reģistrētas? Kuras būtu atzīmējamas kā lielākie sasniegumi?

LO: Pašlaik NBD ir izveidotas ap 40 krizantēmu šķirnēm, no kurām starptautiski reģistrētas ir 10 šķirnes. Kā labākos sasniegumus var minēt 'Veltu' un 'Burvi'.

Savukārt no gerberām izveidotas ap 30 šķirnēm, no kurām reģistrētas 12 šķirnes, kā labākās 'Otto', 'Una', 'Baiba', 'Rozālija'.

LA: Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi vai problēmas ar kurām saskārāties selekcijas darbā?

LO: Savā selekcijas darbā novēroju, ka krustojot Jaltas hibrīdus ar ārzemju šķirnēm, kurām ir tāla radniecība, rezultāts ir daudz labāks. Gan gerberu, gan krizantēmu selekcijā ļoti svarīga ir ziedkātu noturība. Tomēr krustošanā nekad nevar būt pārliecināts par rezultātu, jo gēnu mainība un skaldīšanās ir ļoti neprognozējama.

Bieži arī izmantojām selekcijā tā saucamos ‘‘sportus’’- jaunas variācijas, kas spontāni veidojušās mutāciju rezultātā. Atlika tikai pārbaudīt pavairotā materiāla vienveidību. Bieži šādā veidā ieguvām jaunas krāsas un formas ziedus. Agrāk notika arī mēģinājumi iegūt jaunas šķirnes, izmantojot radiācijas starojumu. Pašlaik ziedu selekcija botāniskajā dārzā vairs nenotiek, jo likvidēta AVS stacija. Būtu nepieciešams risinājums, kā veiksmīgāk dārza apmeklētājiem parādīt krizantēmu un gerberu kolekcijas, kas pašlaik apskatāmas tikai zālēs aiz stikla. Viens no risinājumiem ir izstāžu veidošana.

LA: Paldies par plašo izklāstu! Nobeigumā pēdējais jautājums: kādas Jūsuprāt ir Latvijas selekcijas šķirņu priekšrocības, salīdzinājumā ar citām šķirnēm? Kāda nākotnē varētu būt Latvijas selekcijas nozīme? Vai ir kādas vietējās selekcijas šķirņu grupas, kuras Jūs uzskatītu par sevišķi veiksmīgām?

LO:Latvijas selekcijas šķirnēm ir liels pluss- tās ir piemērotas mūsu klimatam, gaismas apstākļiem. Daudzas pārbaudītās ārzemju šķirnes izrādījās neizturīgas, ar vājiem kātiem, līdz ar to šķirnei nebija nekāda skata. Ir atvēries lielais tirgus no ārzemēm, cilvēki nenovērtē pašmājās radītās šķirnes. Botāniskajam dārzam gan būtu vairāk jānodarbojas ar kolekciju saglabāšanu nevis augu rūpniecisku realizēšanu un pārdošanu, kas arī ir mainījies no Padomju laikiem. Pašlaik pie mums selekcija arī rit tikai minimāli.

LA: Paldies Jums par interviju, vēlu nezaudēt sparu turpināt ziedu kopšanu, tā ir aizraušanās visam mūžam!

LO: Visu labu!


Slavas zāle tapusi projekta „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles” izveide NBD Salaspilī” (Reģ. Nr. 1-08/259/2016) ietvaros. Projekts tiek realizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, īstenojot projektu aktivitāti “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.

-Latvija 100-