• NBD profils Draugiem.lv
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Gladiolas

Šķirnes
Selekcijas vēsture
Selekcionāri: Gladiolas

Intervija ar gladiolu, īrisu un peoniju selekcionāru A. Vēriņu (02.03.2017.)

 

L.Apsēna:Labdien! Esmu BF bakalaura absolvente, strādāju NBD. Veicu pētījumu par Latvijas selekcijas kultūraugiem, vai Jūs piekristu sarunai, izvēlējos intervēt tieši Jūs, ņemot vērā Jūsu lielo veikumu selekcijā. Vai varētu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem par Jūsu selekcijas darbu?

A.Vēriņš: Labdien, jā, varētu!

LA: Pastāstiet, lūdzu, kā un kad aizsākās Jūsu selekcijas darbs?

AV: Pašlaik jau man ir 88 gadi, tā kā esmu jau savam mūžam daudz ko izdarījis. Ar gladiolu selekciju nodarbojos visilgāk, ap 50 gadiem. Viss sākās, kad 1947. gada ’’Cīņā’’, izlasīju, ka Orehovs Jēkabpilī nodarbojās ar gladiolām. Vēlāk gan viņš darbību mainīja uz lilijām. Tolaik dzīvojām Smiltenes pusē, gāju Smiltenes skolā. Mums lauku mājās bija lauku mājās liela puķu kolekcija- rozes, ceriņi, lilijas. Smiltenē līdz šim nekur nebiju redzējis gladiolas. Vēl zināju, ka Jansonam Ciemupē arī bija gladiolas, pirmās Latvijā selekcionētās. Pie viņa braucu vēlāk.

LA: Tad sanāk, ka pirmo sēkliņu interesei par selekciju deva tieši Jēkabpilietis Orehovs?

 AV: Jā, jo tā lūk pēc raksta izlasīšanas sakrāju naudu un vasarā skolas brīvlaikā 1947. gadā devos pie Orehova. Viņš mani patiešām silti uzņēma un uzdāvināja gan Eiropas, gan savu gladiolu šķirņu kolekciju. Iestādīju pie mātes laukos savu pirmo gladiolu kolekciju. Vēlāk gladiolu kolekciju pārvedu uz Rīgu, kad pārcēlos.

Vēlāk ar Orehovu interesējāmies par amerikāņu gladiolām. Viņiem tās ir ļoti garas. Vismaz 8 ziediem vārpā jābūt ziedošiem, tikai tad var reģistrēt jaunu šķirni. Sadarbības partnerus meklēju arī Čehijā. Kad manās rokās nonāca gandrīz visas labākās tā laika amerikāņu selekcionāru šķirnes, sākās mans krustošanas darbs.

Man daudz palīdzēja amerikāņu gladiolu audzētājs Dāvids Morejs (Daves Morey’s). Gan ar metodikas izpratni, gan arī ar jaunām šķirnēm, ko tolaik man sūtīja pa pastu. Tolaik jau nedrīkstēja pārsūtīt nekādus puķu sīpolus, bet Dāvids man, uzdodot mazās gladiolu sēkliņas par garšvielām, pārsūtīja man jaunas amerikāņu šķirnes. Uz kārbiņām bija uzrakstīts šķirnes numurs. Tāpat arī Eduard Squire firma-ASV paņēma šķirnes, kura paņēma Daves memory un man savukārt atveda amerikāņu jaunās šķirnes.

LA: Cik šķirņu ir Jūsu kolekcijā un cik no tām ir starptautiski reģistrētas?

 AV: Izveidoju 400 jaunas gladiolu šķirnes, no kurām 158 reģistrētas starptautiskajā šķirņu reģistrā. Padomju Savienībā biju viens no lielākajiem gladiolu selekcionāriem, un šķirnes arī bija pieprasītas. 2000. gadā gladiolu audzētāju simpozijā bija iekļautas vairāk kā 100 manas šķirnes.

LA: Kuras tad būtu tās šķirnes, ar kurām pats visvairāk lepojaties?

AV: Mana visslavenākā gladiolu šķirne ir 'Daves memory'. Amerikas gladiolu audzētāju biedrība no 1999.-2001. gadam to bija atzinusi par labāko selekcijas šķirni kopš 1847. gada- gladiolu selekcijas pirmsākumiem. Tā ir pirmā šķirne ar melni sarkaniem ziediem- pašlaik tiek daudz izmantota krustošanā. Šķirne izveidojusies, sakrustojot vairākas citas šķirnes, tomēr precīzi vecākaugi nav zināmi, jo ticams, ka iepriekšējie selekcionāri nav konsekventi norādījuši sakrustoto šķirņu vecākaugus. Gladiolu biedrība 2000. gadā man piešķīra arī medaļu par šo šķirni. Iepriekšējais šķirnes nosaukums bija ‘Sibilla’. Savas šķirnes centos nosaukt tādos vārdos, kurus iespējams labi izrunāt, gan latviešu, gan arī citās valodās. 1980. gadā nomira mans tuvais kolēģis, selekcionārs Daves Moreys. Lai gan iepriekš amerikāņiem nebija prakse nosaukt šķirni kāda slavena selekcionāra piemiņai, izvēlējos 'Sibilla' nosaukt viņa vārdā par 'Daves memory'. Iepriekš par to biju dzirdējis tikai pie vāciešiem.

LA: Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi vai problēmas ar kurām saskārāties selekcijas darbā?

AV: Ilgi mācījos un praktizēju gladiolu selekciju, nu jau ap 50 gadiem. 1980.gadā man bija ap 1000 km2 liels ar hibrīdiem sastādīts lauks, kas arī bija aktīvākais selekcijas periods. Kad gladiolu hibrīds uzzied pirmo reizi, ja tas ir skaists, jācenšas sakrustot ar kādu jaunāku šķirni jau pirmajā gadā. Jo pēc tam aizvien vairāk skaldās dažādi jauni genotipi, lielāka iespēja, ka iegūsiet ko skaistu. Bet, ja hibrīdam nav potenciāla jau sākumā, tad nav jēgas to saglabāt, domājot, ka varbūt vēlāk iegūs ko pievilcīgāku. Svarīgi nodrošināt hibridizēto augu izolāciju, lai netiek klāt neviens kukainis vai arī vējš. Esmu praksē pārbaudījis, ka vislabākā ir marlīte. Ar dažādiem preparātiem regulāri arī samazinu kukaiņu daudzumu dārzā. Citi selekcionāri strādā siltumnīcās vai arī telpās, kur kukaiņi nevar iekļūt. Bieži (ap 70%) var būt tā, ka sakrustojot divus šedevrus pēcnācēji būs necili, jo skaldīšanās ir neparedzama.  Jau pēc 2 gadiem no vairsīpoliņa var iegūt bumbuļsīpolu, tad drīz ziedēs un varēs izvērtēt hibrīda īpašības.

Jāsaka, ka viena no negatīvajām lietām, ar ko saskāros tolaik, bija neticība pat no daudzu zinātnieku puses, kā, piemēram, Voldemārs Nesaule, ka Latvijas selekcija ir perspektīva starptautiskā mērogā. Nesaule bija savulaik slavens selekcionārs, bet ar senatnīgiem uzskatiem, ka latvieši jau vairs neko nevar izdarīt, ka holandieši jau visu ir paveikuši. Bet man ir prieks par mūsu tulpju selekcionāriem Vitautu Skuju un Juri Egli, pie kuriem jau kādus 10- 15 gadus brauc holandiešu selekcionāri, lai iegādātos tieši viņu šķirnes. Bet vajag tikai rakt! Redz, pat holandiešiem nav tādu šķirņu kā mums! Un arī mana 'Daves memory' Amerikas gladiolu simpozijā 1984. gadā tika pasludināta pirmajā vietā. Šī šķirne ir īpaša ar savu skaisto, balto maliņu ap tumšo ziedu.

Lai pārliecinātu pats sevi 1980. g vasarā, pārbaudīju, ka ir 'Sibilla' ir laba šķirne. Iestādīju to savā dārzā blakus piecām citām amerikāņu godalgotām sīkziedu šķirnēm.  Visiem viesiem liku izvēlēties skaistāko šķirni no tām un visi kā viens izvēlējās 'Sibillu'. Tā lūk es sapratu, ka patiešām ir izveidots kas brīnišķīgs un nostiprināju pašapziņu.

LA: Un kā ar peonijām? Teikšu, ka pašlaik Latvijā esat pazīstams tieši saistībā ar tām. Kā sākās peoniju aizraušanās?

Gan peonijām, gan gladiolām starptautiskā šķirņu reģistrācija notiek Amerikā. Amerikāņu gladiolu biedrība, Amerikāņu peoniju biedrība- galvenās audzētāju biedrības. Ja runājam par peonijām- to kolekcija ar aptuveni 40 šķirnēm man ir bijusi jau pirms 45 gadiem, bet ar to selekciju sāku nodarboties tikai šajā gadsimtā. Nodarboties ar gladiolām man vairs nebija spēku un arī iespēju, bet peonijas mani saistīja ar savu vienkāršo kopšanu, turklāt tas ir brīnumaugs, kurš nav jāpārstāda ļoti ilgi. Man ir pat bijušas peonijas, kas nav pārstādītas 40-60 gadus. Peonijas ir kultūraugs, kurš piemērots cilvēkiem, kuriem nav daudz laika, lai nodarbotos ar dārza kopšanu, tiem, kuriem ir vasarnīcas un vēlme priecāties par ziediem. Pašlaik dārzā gladiolu šķirņu palicis tikai ap 20.  

Peonijas- cēlušās no Ķīnas, nevajag pārāk siltu klimatu. Jāņem vērā konkrētās sugas areāls un piemērotākie apstākļi, tādēļ nepiekrītu daļas selekcionāru viedoklim, ka jāveido vēlu, jūlijā ziedošas šķirnes. Peonijām nevajag tik lielu karstumu, tad tās noziedēs ļoti ātri. Optimālais uzziedēšanas laiks ir jūnija sākums.

Peoniju popularitāte ir pieaugusi tieši pēdējo gadu laikā un es jau arī tur esmu roku pielicis, pēdējos 10-15 gados pie tā strādājis. Pašlaik man ir ap 30 šķirnēm aizsūtītas reģistrācijai Amerikas peoniju biedrībā. Peoniju jomā turklāt nedzenas pēc jaunākajām šķirnēm, bet novērtē arī senas un labas šķirnes. Peonijas saņēmu no LZA un arī Maskavas botāniskā dārza, kā arī vecās šķirnes no ASV, Francijas. Mūsdienās jau šķirņu apmaiņa ir ļoti viegla. 2014. gadā arī izdevu grāmatu par peonijām, šogad būs vēl viena. Ko nu esmu varējis, to esmu darījis, lai pieceltu gaismā šo vecmāmiņu puķi. Pagājušajā gadā ap 7 tūkstoši cilvēku apmeklēja Peoniju svētkus Kalsnavas arboretumā, iepriekš bija tikai 3 tūkstoši. Tā arī ir bijusi mana ideja veidot peoniju kolekciju Kalsnavā. Šeit ir liela platība, turklāt saules apspīdētā kalnā. Peonijas ir iestādītas tā, ka starp ceriem ir brīva telpa pa kuru pūst vējam, līdz ar to peonijas neslimo ar pelēko puvi. Lai gan Padomju laikos peoniju stādiem nebija pieprasījums, tagad viss ir mainījies. Esmu novērojis, ka jābūt kādam, kurš iestājas ar visu sirdi par kādu kultūru, tad tā nekur diži uz priekšu arī neiet.

LA: Paldies par plašo izklāstu! Nobeigumā pēdējais jautājums: kādas Jūsuprāt ir Latvijas selekcijas šķirņu priekšrocības, salīdzinājumā ar citām šķirnēm? Kāda nākotnē varētu būt Latvijas selekcijas nozīme? Vai ir kādas vietējās selekcijas šķirņu grupas, kuras Jūs uzskatītu par sevišķi veiksmīgām?

AV: Es uzskatu, ka, ja cilvēks regulāri brauc pie mūsu selekcionāriem interesēties un seko līdzi, tad jau viņš atradīs tās kultūras, kurās viņš var audzēt savā dārzā. Es uzskatu, ka liela priekšrocība ir tām kultūrām, kuras var audzēt vasarnīcās, kuras nav ļoti jākopj. Peonijas tieši ar to atšķiras, turklāt viņām neuzbrūk grauzēji. Jebkuras kultūras vietējās šķirnes aug spēcīgāk nekā ievestās. Piemēram, Amerikas dienvidu štatos iegādātās peonijas sākumā aug ļoti vāji. Arī rododendri, kurus ievedam no Itālijas izskatās ļoti skaisti, iestādām dārzā, bet- izsalst pirmajā ziemā. Daudzviet pārdošanā arī ir augi, kuriem pat nav zināma izcelsmes valsts.

Man ir patiešām prieks par peoniju dārzu Kalsnavā, jo līdz šim mums ir bijis tikai rododendru dārzs Babītē, ceriņu dārzs Dobelē. Domāju, ka tuvākajos gados varēs arī nopietni runāt par rožu dārzu Rundālē. Tur sākumā tika iegādātas senās rozes, bet nu jau ir iegādātas vairāk kā 800 mūsdienīgās šķirnes.  Tā nu tad būs ceturtā kultūra Latvijā ar savu dārzu. Jo daudziem jau ir lielas privātas kolekcijas, bet tās nav sabiedriski atvērti dārzi. Puķi nevar izaudzēt bez mīlestības. Ieinteresētības un zināšanām. Tāpat arī nozīmīgi dalīties ar citiem savās zināšanās, ko arī vienmēr esmu darījis.

LA: Paldies Jums par interviju, jāvēl laba veselība un, lai izdodas izbaudīt tuvojošos pavasari!

AV: Paldies, Jums arī visu labu!


Slavas zāle tapusi projekta „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles” izveide NBD Salaspilī” (Reģ. Nr. 1-08/259/2016) ietvaros. Projekts tiek realizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, īstenojot projektu aktivitāti “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.

-Latvija 100-