• NBD profils Draugiem.lv
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Krizantēmas

Sekcijas
Selekcijas vēsture
Selekcionāri: Krizantēmas

Krizantēmas un to selekcija

  

   Pasaulē un arī Latvijā populārā puķu kultūra (Chrysanthemum x hortorum) ir asteru dzimtas (Asteraceae) krizantēmu (Chrysanthemum)ģints augi. Šajā ģintī ir apvienotas 150 sugas. To dabiskais izplatības areāls ir Āzijas un Eiropas ziemeļaustrumu mērenā josla un subtropi. Krizantēmas galvenokārt  ir daudzgadīgi vasarzaļi augi, bet ir arī viengadīgu augu sugas. Latvijā puķkopībā pazīstamas viengadīgo krizantēmu sugas: trīskrāsu krizantēmas (C.carinatum), vainagu krizantēmas (C.coronarium), sējumu krizantēmas (C.segetum) u.c.,kas vietām pāriet savvaļā.

   Krizantēmas pieder pie senākajiem kultūraugiem ko audzēja cilvēku mītņu tuvumā jau apmēram pirms 3000 gadiem. Sevišķi populāras tās bija un ir Ķīnā un Japānā. Dekoratīvajā dārzkopībā krizantēmas audzē griezto ziedu un podu puķu iegūšanai un arī apstādījumos.

   Pastāv uzskats, ka savvaļas sugām Chrysanthemum indicum L. un Chrysanthemum morifolium Ramat. bijusi vislielākā nozīme kultūras formu veidošanā. Ļoti lielā mūsdienu dārza krizantēmu (C.x hortorum) formu un krāsu dažādība ļauj domāt, ka selekcijā izmantotas arī citas sugas.

   Precīzu ziņu par krizantēmu audzēšanas sākumu Latvijā nav. Dārzkopības firmu katalogos  krizantēmu stādus sāka piedāvāt 19.gs. sākumā un 19.gs. otrajā pusē Latvijā jau bija ievestas ap 100 šķirnes. 20.gs. sākumā dārzkopības literatūrā parādījās pirmie raksti par krizantēmu audzēšanu un ziedus sāka demonstrēt izstādēs. Krizantēmas pie mums bija un ir galvenokārt siltumnīcu puķe.

   Kultūraugu, un tai skaitā, arī krizantēmu selekcija notika paralēli to audzēšanai. Sākotnēji  vienkārši veicot labāko augu atlasi (primitīvā selekcija). Krizantēmas audzētas un  šķirnes veidotas gadu simtiem ilgi un tas turpinās joprojām daudzās valstīs, mainās tikai mērķi un metodes. Tā radot tautas selekciju jeb vietējās šķirnes.

   Latvijā pirmās vietējās selekcijas šķirnes izveidoja agronome Elvīra Zvaigznīte mērķtiecīgi strādājot pie ārā ziemojošu apstādījumiem noderīgu šķirņu radīšanas. Viņas izveidotās šķirnes sastopamas daudzos mazdārziņos, visbiežāk :Aisa ,Ausma, Lemūnija, Svētvakars un Hellijs.

 

 

Nacionālajā botāniskajā dārzā kopš tā dibināšanas audzētas krizantēmas un kolekcijas  veidošanas nolūkā introducētas daudz un dažādas šķirnes no valstīm ar atšķirīgiem klimatu. Paralēli šķirņu introdukcijai, izvērtēšanai un pētījumiem agrotehnisko pasākumu uzlabošanai  Veltas Zvirgzdiņas  vadībā tika iesākta vietējo šķirņu veidošana. Selekcijas  darba mērķis bija izveidot mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotas šķirnes kas krāšņi uzzied  pie mums raksturīgajās  tumšajās rudens dienās  un salīdzinoši zemā temperatūrā. Pateicoties kolekcijas šķirņu lielajai daudzveidībai bija plaša vecākaugu izvēle selekcijas darbam. Tā rezultātā ir izveidotas dažādas pēc ziedkopu formas, krāsas un noderības vietējās šķirnes kas krāšņi un bagātīgi zied mūsu siltumnīcās.

 

Intervija ar krizantēmu un gerberu selekcionāri Laumu Ozoliņu (14.03.2017.)

 

L.Apsēna:Labdien! Esmu BF bakalaura absolvente, strādāju NBD. Veicu pētījumu par Latvijas selekcijas kultūraugiem, vai Jūs piekristu sarunai? Vai varētu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem par Jūsu selekcijas darbu?

L. Ozoliņa: Sveika, labi!

LA: Pastāstiet, lūdzu, kā un kad aizsākās Jūsu selekcijas darbs?

LO: Savas selekcijas gaitas esmu saistījusi ar kolēģi Maiju Krizbergu. Kad sākām strādāt ZA Botāniskajā dārzā, pirmā metodika krizantēmu selekcijā jau bija dota. Ar to LU Botāniskajā dārzā nodarbojās Elvīra Zvaigznīte, viņai tika izveidotas pirmās āra krizantēmu šķirnes, tomēr to selekcija bija vienkāršāka nekā siltumnīcas krizantēmu. Tad vēl biju vienkārša laborante, radās zinātniska interese- pamēģināt pašai. Tolaik mūsu dārzam bija sadraudzība ar Jaltu (Krimā), savukārt turienes krizantēmu audzētājiem bija sadarbība ar Vācijas audzētājiem. Pie mums tika atsūtītas sēklas šķirņu pārbaudei, kā tās aug mūsu apstākļos. Vēlāk jau sadarbojāmies ar Maskavas botānisko dārzu, ar kuru mainījāmies ar šķirnēm. Ar ziediem piedalījāmies arī Tautsaimniecības izstādē. Dārzā ar gerberām nodarbojās Gunta Muceniece.

LA: Vai var teikt, ka selekcija bija kā darba pienākumu papildinājums, kā izaicinājums tolaik?

LO: Jā, tā tas bija. Tolaik jau bija prestiži strādāt šeit, turklāt selekcionēt ziedus, bija liels pieprasījums pēc ziediem un daudz pasūtījumu. Padomju laikos nebija iespējas sūtīt starp republikām dažādu stādmateriālu bez īpašas kontroles veikšanas, kas notika ZA Botāniskajā dārzā īpašā karantīnas zonā. Pārbaudes bija saistītas ar kaitēkļiem un slimībām, ko augi var pārnēsāt. Pašlaik ar to ir liela problēma- daudz kas tiek ievazāts Latvijā no citām zemēm, piemēram, pašlaik aktuālās baltblusiņas. Tāpat arī Padomju laikos botāniskajā dārzā atradās AVS pārbaužu veikšanas stacija.

LA: Cik šķirņu ir Jūsu kolekcijā un cik no tām ir starptautiski reģistrētas? Kuras būtu atzīmējamas kā lielākie sasniegumi?

LO: Pašlaik NBD ir izveidotas ap 40 krizantēmu šķirnēm, no kurām starptautiski reģistrētas ir 10 šķirnes. Kā labākos sasniegumus var minēt 'Veltu' un 'Burvi'.

Savukārt no gerberām izveidotas ap 30 šķirnēm, no kurām reģistrētas 12 šķirnes, kā labākās 'Otto', 'Una', 'Baiba', 'Rozālija'.

LA: Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi vai problēmas ar kurām saskārāties selekcijas darbā?

LO: Savā selekcijas darbā novēroju, ka krustojot Jaltas hibrīdus ar ārzemju šķirnēm, kurām ir tāla radniecība, rezultāts ir daudz labāks. Gan gerberu, gan krizantēmu selekcijā ļoti svarīga ir ziedkātu noturība. Tomēr krustošanā nekad nevar būt pārliecināts par rezultātu, jo gēnu mainība un skaldīšanās ir ļoti neprognozējama.

Bieži arī izmantojām selekcijā tā saucamos ‘‘sportus’’- jaunas variācijas, kas spontāni veidojušās mutāciju rezultātā. Atlika tikai pārbaudīt pavairotā materiāla vienveidību. Bieži šādā veidā ieguvām jaunas krāsas un formas ziedus. Agrāk notika arī mēģinājumi iegūt jaunas šķirnes, izmantojot radiācijas starojumu. Pašlaik ziedu selekcija botāniskajā dārzā vairs nenotiek, jo likvidēta AVS stacija. Būtu nepieciešams risinājums, kā veiksmīgāk dārza apmeklētājiem parādīt krizantēmu un gerberu kolekcijas, kas pašlaik apskatāmas tikai zālēs aiz stikla. Viens no risinājumiem ir izstāžu veidošana.

LA: Paldies par plašo izklāstu! Nobeigumā pēdējais jautājums: kādas Jūsuprāt ir Latvijas selekcijas šķirņu priekšrocības, salīdzinājumā ar citām šķirnēm? Kāda nākotnē varētu būt Latvijas selekcijas nozīme? Vai ir kādas vietējās selekcijas šķirņu grupas, kuras Jūs uzskatītu par sevišķi veiksmīgām?

LO:Latvijas selekcijas šķirnēm ir liels pluss- tās ir piemērotas mūsu klimatam, gaismas apstākļiem. Daudzas pārbaudītās ārzemju šķirnes izrādījās neizturīgas, ar vājiem kātiem, līdz ar to šķirnei nebija nekāda skata. Ir atvēries lielais tirgus no ārzemēm, cilvēki nenovērtē pašmājās radītās šķirnes. Botāniskajam dārzam gan būtu vairāk jānodarbojas ar kolekciju saglabāšanu nevis augu rūpniecisku realizēšanu un pārdošanu, kas arī ir mainījies no Padomju laikiem. Pašlaik pie mums selekcija arī rit tikai minimāli.

LA: Paldies Jums par interviju, vēlu nezaudēt sparu turpināt ziedu kopšanu, tā ir aizraušanās visam mūžam!

LO: Visu labu!


Slavas zāle tapusi projekta „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles” izveide NBD Salaspilī” (Reģ. Nr. 1-08/259/2016) ietvaros. Projekts tiek realizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, īstenojot projektu aktivitāti “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.

-Latvija 100-