• NBD profils Draugiem.lv
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Tulpes

Sekcijas
Selekcijas vēsture
Selekcionāri: Tulpes

                Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā tulpju ziedēšana sakrīt ar pavasara uzvaru pār ziemu. Tulpes, kā šīs gadalaiku maiņas simbols, tiek audzētas katrā Latvijas dārzā. Izplatītas ir ne tikai Holandē izveidotās šķirnes, bet daudzi entuziasti centušies radīt arī ko jaunu un atšķirīgu. Jaunu šķirņu radīšana ir ilgstošs process, jo tulpju sēklas uzzied tikai pēc 5-7 gadiem un vērtīgāko sēklaudžu atlase, to tālāka pavairošana un izvērtēšana aizņem vismaz turpmāko desmitgadi. Apbrīnojama ir daudzo tulpju selekcionāru drosmīgā apņemšanās un pacietība sasniegt atzinības vērtu rezultātu, to uzturot kolekcijā vai izrādot ikgadējās tulpju ziedu izstādēs.

                Tulpju selekcija Latvijā aizsākta 1950-jos gados, minot M. Vilmanes, K. Zeltāna, L. Sidrevica u.c. puķkopju ieguldījumu, bet tikai dažas viņu veidotās tulpes saglabājušās līdz mūsdienām. Šo darbu daudz plašākā apjomā turpinājuši A. Abiks, I. Kauliņš, J. Švarcs u.c. Īpaši atzīmējams ir V. Skujas devums, kurš uzsākot selekcijas darbu jau 1970-jos gados, no desmitiem tūkstošu sējeņu atlasījis un devis nosaukumus vairākiem simtiem jaunu šķirņu. V. Skuja radījis daudzas klasisko grupu šķirnes, bet galvenokārt paplašinājis krāsu un to kombināciju spektru bārkstaino [fringed], zaļziedu [viridiflora] un daudzziedu [multi-flowered] grupās. Daudzas no viņa izveidotajām šķirnēm guvušas starptautisku atzinību , piemēram ‘Angels Wish’, ‘Dream Island’,‘Gipsy Love’, Moonlight Girl’, 15 reģistrētas starptautiski, bet jaunākās paaudzes hibrīdu izvērtēšanai vēl nepieciešami daudzi gadi. Savukārt J. Rukšāns jau 1980-jos gados pievērsies Centrālāzijas sugu savstarpējai krustošanai, radot tādus oriģinālus hibrīdus kā ‘Girlfriend’, ‘Goldmine’, ‘Lord’s Supper’ u.c. Patlaban ražīgākais ir J. Egle, kura selekcionāra plašā, radošā interese ietver pat jaunu ziedu formu un krāsu kombināciju meklējumus veidojot krustojumus starp klasiskajām šķirņu grupām. Radītās bārkstainas[fringed] pildītās [double]un bārkstainas lilijziedu [lily-flowered] un daudzziedu [multi-flowered] dažādu krāsu šķirnes ir tik savdabīgas, ka daudziem speciālistiem, t.sk. no Holandes, viņa kolekcija Grobiņā kļuvusi par ikgadēju ceļamērķi pavasarī.

 

Autors: Arnis Seisums

 

 

Intervija ar tulpju selekcionāru Vitautu Skuju (29.11.2017.)

 

L.Apsēna:Labdien! Esmu BF bakalaura absolvente, strādāju NBD. Veicu pētījumu par Latvijas selekcijas kultūraugiem, vai Jūs piekristu sarunai? Vai varētu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem par Jūsu selekcijas darbu?

V.Skuja: Labdien, jā, varētu!

LA: Pastāstiet, lūdzu, kā un kad aizsākās Jūsu selekcijas darbs?

VS: Pastāstīšu par sevi, kā nonācu līdz selekcijai. Man pašlaik ir 93 gadi, tā kā esmu sava mūža norietā. Esmu dzimis 1924. gadā Rīgā. Mācījos Raiņa 1. vidusskolā, tolaik cerēju izvairīties no iesaukuma kā tie, kas mācās. Tomēr arī mani skāra leģions un vēlāk jau lēģeris, biju arī lazaretēs kara laikā.

Pēc atgriešanās iestājos Lauksaimniecības akadēmijas mežsaimniecības fakultātē 1948. gadā. Lai gan ar savu pagātni mani tur nevēlējās ņemt, tomēr pēc sarunas ar direktoru, ieskaitīja zemes ierīcības fakultātē. 1949. Gadā apprecējos ar pirmo sievu, 1953. Gadā pabeidzu Lauksaimniecības akadēmiju, nu varēju iet strādāt uz kolhoziem par agronomu. Tā nonācu Bārbeles MTS, tolaik dzīvoju kopā ar sievu un sievas māti. Savukārt kolhozā audzēju kartupeļus, tirgojām Ļeņingradā. Vēlāk jau bija pietiekami daudz līdzekļu un 1956. gadā nopirkām māju Siguldā. Sāku saimniekot savā dārzā. Sāku ar dārzeņiem, zemenēm… 1963. Gadā ieraudzīju Rīgas tirgū tulpes- veseli 1,5- 2 rubļi gabalā! Iegādājos pie viena audzētāja Ancava 25 tulpju sīpolus 5 rubļi gabalā, dažādus Darvina, Oxforda, Afeldorna hibrīdus.  1965. Gadā piedalījos Siguldas puķu izstādē, kur dabūju 1.godalgu.

LA: Bet,kas bija tas,kas pamudināja sākt nodarboties tieši ar paša šķirņu veidošanu ne tikai puķu audzēšanu?

VS: Devos pie viena tulpju audzētāja Bauskā, kuru sauc Ruķers- viņš man iedeva domu, ka īstais ceļš tulpju audzēšanā ir tad, kad pats kaut ko rada. Tā nu sākās mana selekcijas kāre. Dabūju savulaik dārgāko tulpi 'Picture', sīpols maksāja 300 rubļus, tā bija gaiši rozā. Sadarbojos arī ar Rukšānu, viņš man uzdāvināja tulpi 'Akadēmiķis Saharovs'. Agrāk mana tulpju dobe bija 600 m liela, pašlaik jau mazāka. Agrāk kopā ar Rukšānu braucām uz Holandi, tur dzīvojām ilgu laiku un skatījāmies sīpolaugu pavairošanas telpas. 32 grādu temperatūrā tur tiek pavairoti mazie sīpoliņi.

LA: Cik šķirņu ir Jūsu kolekcijā un cik no tām ir starptautiski reģistrētas?

VS: Kopumā esmu izveidojis ap 940 dažādu tulpju hibrīdu ar šķirņu numuriem, bet kā šķirnes izvirzītas ap 180. Man ir 15 tulpes, kuras reģistrētas Holandes starptautiskajā reģistrā. Diemžēl tulpes reģistrēt ir dārgi- šķirnes pārbaude ilgst 2 gadus, par katru gadu jāmaksā 100 dolāri. No narcisēm man ir 2 starptautiski reģistrētas šķirnes.

LA: Kuri ir Jūsu lielākie sasniegumi selekcijā?

VS: Par sasniegumiem- man ir 4 kausi no izstādēm, kur esmu piedalījies. Liela ir Holandes audzētāju interese par manām šķirnēm. Manuprāt, manas vislabākās šķirnes ir 5 bārkstainas, melnas tulpes, 2 no tām ar gaišzilu pamatni- 'African princess', 'Melngalvju nams'. Vēl ļoti patīk 'Esmeralda'- gandrīz melna ar baltām bārkstīm. 'Pusnakts karaliene'- melna ar sudraba bārkstīm.

Ir vairākas šķirnes ar vēsturiskiem nosaukumiem. Šķirne 'Baumaņu Kārļa piemiņai' radusies, jo mans vectēvs un Baumaņu Kārļa vecvectēvs strādājuši kopā. 'A. Eglīša piemiņai'- sarkana ar baltu. Arī Aina Ulmane ir krustmāte vienai narcišu šķirnei. 1995. gadā pie viesnīcas Latvija bija sīpolpuķu izstāde, kur svinīgi paziņojām par šīs šķirnes izveidi. Vairāki šķirņu nosaukumi ir veidoti piemiņai kādam tajā laikā aktuāliem notikumiem vai personai- 'Gaismas pils' – viens no vēlākajiem krustojumiem, 'Latvian red', 'Brīvības ceļš', 'Jurģis', 'Lora'- Dž. Buša kundze, 'Hilarija', 'Mēness meitiņa', 'Aspazija', 'Jakov van Riesen'. 'Flemming Baltic' izveidota 1991.gadā. Tad kopā ar Siguldas vides klubu piedalījos ‘‘Liesmojošajā Baltijā’’. Viena no manām mīļākajām šķirnēm ir 'Sapņu sala'.

2010.gadā ir iznākusi grāmata par mani “ZemesSirds”. Tā ir mana autobiogrāfija. Daudz fotogrāfu bijuši pie manis, kurus aizrāvis mans dārzs. Piemēram, V.Serdāns, G.Grants. 180 x 200 izmērā ainavu foto ar mana dārza hibrīdiem man pašam ir uz rokas kā dāvinājumi.

Patīkama ir interese arī no ārzemju selekcionāriem. Viens no sadarbības partneriem ir Penninga kungs, kurš no manis ir iegādājies ap 20 šķirnēm. Esam braukuši viens pie otra. Janam Holandē ir aptuveni 50 ha sīpolpuķu zemes, tāpat viņš arī īrē fermas Jaunzēlandē, kur audzē rozā kallas. Vairākas reizes esmu bijis Lisē Holandē, kur atrodas Keukenhofas dārzi- senākais tulpju dārzs pasaulē.

 

LA: Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi vai problēmas ar kurām saskārāties selekcijas darbā?

VS: Lielākie izaicinājumi bija tieši selekcijas sākumā. 1969-1975. gadā bija mani pirmie krustojumi, kas neizdevās. Darbojos pēc Vilmanes metodikas grāmatas, bet uznāca sals. Hibrīdu sēklas turēju pagrabā, vēlāk stādīju kastēs, tad lecektī. Tad vēl jāgaida apmēram 2 gadi, pēc kuriem var pārbaudīt hibrīdu īpašības. Tulpju selekcijā ļoti grūti ir iegūt debeszilu toni, bet violeta krāsa gan ir iegūstama.

LA: Paldies par plašo izklāstu! Nobeigumā pēdējais jautājums: kādas Jūsuprāt ir Latvijas selekcijas šķirņu priekšrocības, salīdzinājumā ar citām šķirnēm? Kāda nākotnē varētu būt Latvijas selekcijas nozīme? Vai ir kādas vietējās selekcijas šķirņu grupas, kuras Jūs uzskatītu par sevišķi veiksmīgām?

VS: Man ir prieks, ka daudzi no mūsējiem, tai skaitā arī tulpju selekcionāri ir izcīnījuši atzinību savām šķirnēm arī Eiropā. Es ieteiktu cilvēkiem izvērtēt, kur iegādāties stādus, pirms pirkšanas, neskriet uz pirmo lielveikalu. Mūsu audzētājiem patiešām ir labs materiāls, kas turklāt piemērots vietējiem apstākļiem. Un ne tikai ziedi, bet arī mūsu pašu kartupeļi, graudaugi! Būt selekcionāram, tas ir darbs mūža garumā. Selekcionārs- tas ir gleznotājs, kurš glezno ar ziedputekšņiem. Bet sava darba augļus redz pēc daudziem gadiem.

LA: Paldies Jums par interviju, jāvēl laba veselība un, lai izdodas izbaudīt tuvojošos pavasari!

VS: Paldies, to labāko arī Jums!


Slavas zāle tapusi projekta „Latvijas izcelsmes dekoratīvo augu ekspozīcijas un virtuālās „Nacionālās selekcijas slavas zāles” izveide NBD Salaspilī” (Reģ. Nr. 1-08/259/2016) ietvaros. Projekts tiek realizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, īstenojot projektu aktivitāti “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.

-Latvija 100-