• NBD profils Draugiem.lv
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Gada pārskats par 2009. gadu

1. Pamatinformācija

1.1. NBD juridiskais statuss un izveidošanas gads

Valsts aģentūra "Nacionālais botāniskais dārzs" (turpmāk - NBD) ir Vides ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbību nosaka LR MK 2006. gada 7. februāra noteikumi Nr. 116 „Valsts aģentūras „Nacionālais botāniskais dārzs" nolikums".

NBD darbības virzieni, mērķi un galvenie uzdevumi izriet arī no LR MK 2003. gada 22. jūlija noteikumiem Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" ar 2004. gada 26. oktobra grozījumiem (LR MK not. Nr.898) un LR MK 2001. gada 20. marta noteikumiem Nr. 131 „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem".

Botāniskais dārzs Salaspilī ir izveidots 1956.gada 1.septembrī uz 1836.gadā dibinātās Kristiāna Vilhelma Šoha stādu audzēšanas un tirdzniecības firmas bāzes. Starplaikā 1944. gadā tā tika pārveidota par Valsts Augļu koku un ogulāju izmēģinājumu audzētavu, bet 1947. gadā - par Dārzkopības izmēģinājumu staciju. Pamatojums Botāniskā dārza izveidošanai tieši Salaspilī bija šeit uzkrātās bagātīgās augu kolekcijas (tobrīd vairāk nekā 2000 augu dažādības), kā arī dārzkopības tradīcijas, kuras aizsākās 1898.gadā, kad Šoha dārzkopības firma pārcēlās uz Salaspili.

1992. gadā, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, Botāniskajam dārzam piešķīra Nacionālā Botāniskā dārza statusu, kā arī to iekļāva valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu sarakstā.

2005. gadā NBD ieguva valsts aģentūras statusu.

Nacionālais Botāniskais dārzs reprezentē Latvijas Valsti savā nozarē un ir viens no Latvijas Valsts zinātnes un kultūras simboliem.

1.2. Politikas jomas un darbības virzieni, par kuriem NBD ir atbildīgs

1.2.1. Zinātniski dokumentētas dzīvo augu kolekcijas

NBD piedalās Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas īstenošanā un uztur zinātniski dokumentētas dzīvo augu kolekcijas, Latvijas savvaļas augu un Latvijas selekcijas augu gēnu banku. Aģentūras pārziņā ir viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā - vairāk nekā 15 000 augu dažādības.

NBD dzīvo augu genofonda kolekcijas

 

2008.g.

2009.g.

Uzturēto taksonu kopējais skaits

15 375

15 538

Uzturēto genofonda vienību skaits

27 175

27 578

Reto un apdraudēto augu taksonu genofonda vienību skaits

151

157

 

 

 

 

Datu bāzes

Nr. p.k

Datu bāzes nosaukums

Vienību skaits

1.

NBD augi.

Dendrofloras nodaļas pārziņā esošie augi

 

19 300 ieraksti

 

Āra krāšņumaugi

1680 ieraksti

 

Oranžērijas augi

1716 ieraksti

 

Siltumnīcu puķes

427 ieraksti

 

Augu fotogrāfiju arhīvs

5496 digitālie attēli

2.

NBD publikācijas

1563 ieraksti

3.

NBD augu kolekciju genofonda vienības, kas iekļautas BGCI pasaules botānisko dārzu datu bāzē „Plant Search"

3000 ieraksti

 

4.

NBD herbārijs.

Reģistrēts starptautiskajā herbāriju reģistrā.

50 150 lapas

5.

Latvijas dižkoki

2949 ieraksti

6.

Latvijas dendroflora

20 000 ieraksti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NBD augu kolekcijas tiek papildinātas pastāvīgi. Nozīmīgs virziens ir Latvijas savvaļas augu, kā arī  Latvijas izcelsmes dekoratīvo un pārtikas augu genofonda kolekciju papildināšana un pilnveidošana.

Latvijā ir vairāki simti apdraudētu augu sugu. Nacionālā Botāniskā dārza uzdevums ir savvaļas floras aizsardzība un saglabāšana, veidojot apdraudēto sugu ex situ kolekciju. Darbs šajā jomā notiek kopš 1981. gada.

Ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu kopš 2003. gada NBD Augu valsts bioloģiskās daudzveidības in vitro saglabāšanas nodaļā laboratorijas apstākļos tiek pētīta reto un apdraudēto augu sugu pavairošana un kultivēšana sterilās audu kultūrās (90 sugas).

 

NBD audu kultūrās pašlaik tiek pavairotas apmēram 70 apdraudētas augu sugas, kas ir 20% no Latvijas apdraudēto sugu kopskaita. Starp tām ir 4 endēmas sugas, 6 Bernes konvencijas aizsargājamās sugas, 12 Eiropas Biotopu direktīvas (EBD) 2. pielikumā iekļautās aizsargājamās sugas un ap 20 Vides Nacionālā bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā iekļautās sugas.

20 sugu augiem laboratorijā ir iekārtoti izmēģinājumi sugu bankas izveidei lēnas augšanas apstākļos. Starp tām ir sugas, kas kultūrā grūti pavairojamas. Vairāku gadu pētījumu rezultātā ir panākta 7 retu orhideju sugu asimbiotiska dīgšana un augšana, kā arī sēklu miera perioda pārtraukšana dobajam cīrulītim, šaurlapu lakacim, Igaunijas rūgtlapei un citiem augiem ar dažādām kultūrā grūti pārvaramām dīgšanas barjerām.

Ar audu kultūru metodi pavairotie augi tiek stādīti dažādos substrātos, lai izpētītu to kultivēšanas un reintrodukcijas iespējas. Botāniskā dārza teritorijā ap 40 sugu aizsargājamie augi gan izvietoti ekspozīcijās, gan eksperimentāli stādīti vietās, kas tuvas to dabiskajām augtenēm. Ir iekārtots arī vienas aizsargājamās sugas eksperimentālas reintrodukcijas izmēģinājums ārpus NBD teritorijas.

2009. gadā izstrādāts „Reto un aizsargājamo augu kolekcijas uzturēšanas stratēģijas 2009.-2013. gadam" projekts, notikusi tā apspriešana ZP sēdē.

Turpinās augu sabiedrību ar retām un aizsargājamām sugām modeļu izveide NBD teritorijā.

Reto un aizsargājamo augu fonda audzētavā un NBD biotopos esošajās augu sabiedrībās tiek uzturētas ap 70 Latvijas floras reto un aizsargājamo augu sugas. Tiek veikts sugu monitorings un turpināti no Reto un aizsargājamo augu fonda audzētavas izstādīto sugu adaptācijas pētījumi.

Izstrādāts NBD zālāju biotopu apsaimniekošanas pasākumu komplekss to bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un palielināšanai. Sākta neielabotu pļavu biotopu modeļu izveide un zālāju biotopu monitorings.

Turpināta zālāju biotopu inventarizācija, kuras pirmie rezultāti ar referātu Inventory of biotopes in National Botanic Garden of Latvia (the first results) prezentēti Eiropas Botānisko dārzu kongresā 2009. gada 8.-12.jūnijā Helsinkos. Minētie pasākumi palielina NBD kā ĪADT vērtību.

Kopš 2008.gada kopā ar LVM Kalsnavas arborētumu un ar LVAFa finansiālu atbalstu (2008.gadā) tiek īstenots projekts „Vietējās izcelsmes mutanto skujkoku kolekcijas izveide" ar mērķi atlasīt perspektīvus zemo formu   skujkokus. Līdz šim izdevies pavairot vairāk nekā 150 skujkoku un lapu koku paraugus.

Viens no NBD pamatuzdevumiem ir arī vietējās selekcijas kultūraugu šķirņu genofonda saglabāšana.

 

Gerberu kolekcijā kopumā ir 115 šķirnes, no kurām 40 ir Latvijas selekcijas - izveidotas NBD, autores - Gundega Muceniece un Māra Pinta. Kolekcijas veidošana uzsākta pirms 30 gadiem. NBD ir vienīgā vieta, kur ir saglabātas un tiek uzturētas Latvijas selekcijas gerberu šķirnes.

Krizantēmu kolekcijā ir 220 šķirnes, no kurām 35 ir izveidotas NBD, autores - Velta Zvirgzdiņa, Lauma Ozoliņa un Maija Krisberga. Kolekcija veidota kopš 20.gadsimta 60-to gadu sākuma. Krizantēmu kolekcija ir lielākā Baltijā. NBD ir vienīgā vieta, kur ir saglabātas un tiek uzturētas Latvijas selekcijas krizantēmu šķirnes.

Ciklamenu kolekcijā ir 30 šķirnes, no kurām 6 ir Latvijas selekcijas - izveidotas Tukumā un Bulduros. Kolekcija sākta veidot 20.gadsimta 50-to gadu beigās. NBD ir vienīgā vieta, kur ir saglabātas un tiek uzturētas Latvijas selekcijas ciklamenu šķirnes.

Dāliju kolekcijā ir vairāk nekā 250 šķirņu, tai skaitā  23 Latvijas selekcionāru 88 šķirnes. Dāliju kolekcija ir viena no lielākajām kolekcijām Latvijā.

Rododendru kolekcijā šobrīd ir vairāk nekā 260 sugu un šķirņu. Ar LVAFA finansiālu atbalstu 2008.gadā tika papildināta ar 24 Latvijas selekcijas šķirnēm.

Ceriņu kolekcijā ir ap 100 ceriņu šķirnes, no tām 20 selekcionētas Latvijā, autors - Pēteris Upītis.

 

NBD uztur vērtīgu vietējās selekcijas un tautas selekcijas pārtikas augu kolekciju. Tajā ietilpst ap 70 augu dažādības - ābeles, ķirši, lazdas, vīnogas, citronliānas, irbenes, smiltsērkšķi, ērkšķogas, ēdamies sausserži, jāņogas, upenes, kā arī augstās zilenes, zelta jāņogas, lielogu dzērvenes un brūklenes.

 

Jau vairākus gadus notiek aktīva dendrārija un fonda stādījumu plānu digitalizācija. 2009.gada laikā digitalizēta daļa vītolu kolekcijas, koriģēti un papildināti dendrārija pirmās kārtas kvartālu plāni. Precizēti stādījumu plāni, dokumentēti jaunie stādījumi.

 

1.2.2. Saikne starp zinātni un tautsaimniecību

 

NBD ir institūcija, kura nodrošina saikni starp zinātni un tautsaimniecību savas kompetences jomās. Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības veicināšanai NBD zinātnieki piedāvā uzņēmējiem vairāku jaunu un maz izplatītu kultūru šķirnes, kuru audzēšana būtu ekonomiski izdevīga gan Latvijā, gan arī ārpus tās.

 

Parka rozes ir populāra rožu kultūra Latvijā un pasaulē. NBD parka rožu kolekcijā ir 32 šķirnes. Ar parka rožu selekciju Nacionālajā Botāniskajā dārzā nodarbojas kopš 1960. gada. Rezultātā iegūtas 15  vērtīgas parka rožu šķirnes, no kurām vairākas guvušas atzinību arī citviet pasaulē. 2009.gadā tika pabeigta šķirņu pārbaude jeb AVS tests trim jaunām šķirnēm. Pārbaudes rezultāti nodoti Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Sēklu kontroles departamenta Augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas daļai šķirņu reģistrācijai.

 

Augstās zilenes jeb krūmmellenes ir populāra ogulāju kultūra Latvijā. NBD ir izveidota un tiek uzturēta lielākā kolekcija Latvijā - 40 šķirnes, no kurām 4 ir selekcionētas NBD (autors - Alfreds Ripa). Kolekcija veidota kopš 1967.gada, kad Latvijā no Amerikas tika ievesti pirmie divi  stādi. 2009. gadā vienai jaunai zileņu šķirnei veikta pilna AVS testa pārbaude, apkopoti AVS pārbaudes dati un sastādīta gala atskaite. Atskaite iesniegta Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Sēklu kontroles departamenta Augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas daļai šķirnes reģistrācijai.

 

Brūkleņu kolekcijā kopumā ir 15 brūkleņu taksoni, tā veidota kopš 1980. gada, atlasot ražīgus klonus Latvijas mežos. Līdz šim NBD izveidotas 4 šķirnes (autori - Biruta Audriņa un Alfreds Ripa). Vienai vietējās selekcijas brūkleņu šķirnei 2009. gada veikta pilna AVS testa pārbaude. Apkopotie pārbaudes rezultāti iesniegti Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Sēklu kontroles departamenta Augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas daļai šķirnes reģistrācijai.

 

20.gadsimta 90-to gadu vidū tika uzsākts darbs pie alstremēriju  introdukcijas. Pašlaik kolekcijā ir 28 šķirnes un perspektīvie kloni (no tiem 5 izdalīti NBD, autore - Maija Krisberga) un 6 savvaļas sugas. Šāda veida kolekcija ir vienīgā Latvijā. Pašlaik tiek vērtēta alstremēriju kā ziemciešu piemērotība apstādījumiem.

 

2005.gadā tika uzsākta ziemeļu kaulenes kā, iespējams, perspektīvas ogulāju kultūras ieviešana Latvijā. Izmēģinājumi notiek ar šķirnēm ‘Aura' un ‘Astra'. Savvaļā ziemeļu kaulene kādreiz bija sastopama arī Latvijā, bet izzuda 20.gs. sākumā.

 

NBD tiek uzturēta lielogu dzērveņu kolekcija ar 19 šķirnēm, no kurām 7 izveidotas NBD (autors - Alfreds Ripa), un zelta jāņogu kolekcija ar 12 šķirnēm, starp tām NBD izveidotā šķirne ‘Laila' (autore - Māra Eglīte). 

 

 

1. 2.3. Zinātniskā darbība

 

Projekti, granti u.c. pētījumi

 

1. Latvijas Zinātnes padomes finansēts projekts „Savvaļas orhideju sugu ekoloģiskā un bioloģiskā izpēte kā pamats orhideju dzimtas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijā".  Vadītāja G.Jakobsone. Projekta ietvaros iekārtoti eksperimenti orhideju audu kultūru barotņu receptūras izstrādāšanai ar dažādu kvantitatīvo Ca saturu tajā. Noskaidroti barotņu receptūras atsevišķie komponenti  atbilstoši konkrētai orhideju sugai un tās attīstības fāzei. Iekārtoti eksperimenti reģenerantu aklimatizācijai ex vitro 7 variantos. Ekspedīcijā uz Ķemeru un Engures liegumiem izliktas Malēzes tipa lamatas kukaiņu-apputeksnētāju konstatēšanai. Notiek datu reģistrācija parauglaukumos. Ekspedīcijās uz Ķemeru un Engures liegumiem, Zebrus un Svētes ezera, Tosmāres un Papes ezera dabas liegumiem noteiktas augu sabiedrības, kurās aug orhideju dzimtas augi, noņemti augsnes paraugi agroķīmiskām analīzēm, ievākts sēklu materiāls. Iekārtots sēšanas eksperiments in vitro. Novērtēti pavasarī ex vitro iestādīto orhideju substrātu varianti, augi izstādīti NBD teritorijā. Veikts eksperimentālais darbs ar iepriekšējā gadā in vitroiegūtiem dīgstiem un jauno, 2009. g. ievākto materiālu. Apstrādāti eksperimentu dati. Noteikta mikorīzas kolonizācijas intensitāte un frekvence.

2. LVAFA projekts „Latvijas izzūdošo augu sugu bankas veidošana in vitro un kultivēšanai problemātisku taksonu detalizētāka izpēte". Vadītāja D.Kļaviņa. Projekta ietvaros uzturēti 75 taksoni in vitro. Kolekcija papildināta par 2 taksoniem. Organizētas ekspedīcijas uz Apšu ciema parauglaukumiem Saussurea esthonica datu reģistrācijai, kā arī uz Silzemnieku liegumu un Ziemeļvidzemes dabas rezervātu, kur ievākts materiāls kolekcijām. 7 pasaules savvaļas reto augu sugas no Saussurea ģints ievadītas in vitro.

3. Pētījums par kokaugu mikrokultivēšanu (I. Dubova). Tiek veikts eksperimentālais darbs (apsakņošanās izmēģinājumi) ar 31 taksonu: notiek bērzu dekoratīvo kultivāru mikrokultivēšanas izmēģinājumi (in vitro ievadīti 10 taksoni); 4 apšu kloni ievadīti in vitro; no nepareizas mikroklonālās metodikas pielietošanas atveseļoti 2 ķiršu kloni; Sorbus 'Fastigata' un dzeltenlapainā Betula forma veiksmīgi ievadīti in vitro.

4. Orhideju dzimtas izpēte, lai veidotu in vitro kolekciju NBD (G.Jakobsone un I.Belogrudova). Asimbiotiskos apstākļos uzdīgušas 6 reto orhideju sugas. Metodiski atstrādāta embriju dzīvotspējas noteikšana. Pētīta atsevišķu barotnes komponentu ietekme uz orhideju pavairošanos in vitro un fenolu izdalījumu samazināšanos barotnē.

5. Citotaksonomiskie pētījumi Muscari un Leopoldia ģintīs (A.Seisums). Analizēta taksonomijas un citoloģijas datu saistība. Veikta taksonomiski nozīmīgu pazīmju analīze kritiskajos Leopoldia massayanum & L. tenuiflora sugu kompleksos.

6. Taksonomisks pētījums Allium sect. Codonoprasum grupā (A.Seisums). Aizsākts nektāriju uzbūves pētījums Allium pallens sugu kompleksos. Apkopoti materiāli sekcijas revīzijai kritiskajās A. flavum-kossoricum sugu grupās, t.sk. gatavoti protologi 2 zinātnei jaunām sugām (Dodekanēsu salas un Austrumanatolija).

7. Pētījums par apputeksnētājiem būtiskiem ziedaugu signāliem (gvk. UV absorbcija/atstarošana un UV izraisīta fluorescence) saistībā ar atsevišķu kritisku sugu grupu taksonomiju (A.Seisums un N.Ābele). Pētījums veikts 972 sugu dažādiem paraugiem. Dati analizēti saistībā ar oriģināliem (pašu) nektāriju uzbūves pētījumiem. Saistībā ar šiem pētījumiem analizēti īrisu ģints dati. Tiek gatavota zinātniski populāra lekcija par kukaiņu apputeksnēto ziedaugu vizuālo signālu daudzveidību.

8. Augšņu izpēte telpaugiem. SIA „Kano-P" līgumdarbs. 12 taksonu izpēte (Z.Purne). Veikta augšņu izpēte 18 taksoniem. 15 taksoniem augsnes atzītas par labām, 2 taksoniem - apmierinošs rezultāts, kurš prasa vēlreiz pārbaudīt augsnes, 1 negatīvs vērtējums.

9. Kokaugu kolekcijas taksonu plānveidīga inventarizācija un izvērtēšana, kolekcijas stāvokļa novērtējums (L.Strode, D.Roze un I.Bondare). Inventarizētas burvjlazdu un ēriku kolekcijas, izvērtēts to stāvoklis un ieviestas nepieciešamās izmaiņas kolekciju dokumentācijā (stādījumu plānos, kartotēkā un datu bāzē). Inventarizēta pīlādžu (Sorbus) ģints, precizēti taksoni, veikti fenoloģiskie novērojumi; ievākti 108 paraugi herbārijam botāniskā dārza kolekcijā, savvaļā un pilsētu apstādījumos, veidots Sorbus kolekcijas foto arhīvs. Parastā pīlādža (Sorbus aucuparia) morfoloģijas pētījumi. Organizēta ekspedīcija Sorbus aucuparia lauka pētījumiem Latvijā un Igaunijā. Inventarizēta viršu šķirņu kolekcija, precizējot kļūdainos šķirņu nosaukumus. Izveidoti šķirņu salīdzināšanas stādījumi precīzai šķirņu atbilstības pārbaudei. Veikts I etaps intensīvas jaunstādu ieguves izstrādei rietumu tūjas šķirnēm. Izstrādāta eksperimenta metodika.

10. NBD dendrārija augu sabiedrību un NBD vērtīgo biotopu saglabāšanas koncepcijas un apsaimniekošanas stratēģijas izstrāde (L.Strode un D.Roze). Izstrādāta „V/a „Nacionālais botāniskais dārzs" Latvijas reto un aizsargājamo augu kolekcijas un biotopu uzturēšanas stratēģija 2009.-2013. gadam".

11. Parka rožu mikrokultivēšanas metodoloģiskā izpēte un somatisko embriju attīstības pētījumi NBD selekcijas rožu šķirņu kolekcijas atjaunošanai un uzturēšanai (G.Jakobsone). Tiek veikts eksperimentālais darbs ar 12 rožu šķirnēm un 2006. gadā iegūto somatisko rožu embriju ilgstošās kultivēšanas metodoloģiskā izpēte. In vitro kolekcijā atkārtoti ievadītas 5 šķirnes, izmēģinot jaunas sterilizācijas metodes endogēnās infekcijas samazināšanai. Izmēģināta 4 citokinīnu ietekme uz rožu pavairošanos un vitalitāti. Savairots materiāls eksperimentu iekārtošanai.

12. NBD biotopu inventarizācija un novērtēšana (L.Strode un D.Roze). Veikta NBD zālāju biotopu inventarizācija, novērtēšana, izveidoti 5 parauglaukumi zālāju monitoringam, apsaimniekošanas priekšlikumu izstrāde, pētījumi parauglaukumos.

13. Kultūrvēsturiski pētījumi par tēmu „Augi kā latviskās identitātes zīme" (D.Roze).

 

Konferences, simpoziji, kongresi

 

1. 5. Eiropas Botānisko dārzu kongress Eurogard V Somijā, Helsinkos. Prezentēti 3 stenda referāti:

  • 1) "In vitro cultivation of Pulsatilla patens and root initiation possibilities" (autori G.Priede, D.Kļaviņa).
  • 2) "Ex situ conservation of endangered native plants of Latvia in National Botanic Garden" (autori D.Šmite, I.Dubova, D.Kļaviņa, R.Rila).
  • 3) „Inventory of biotopes in National Botanic Garden of Latvia (the first results)" (autori L.Strode, D.Roze).

Stenda referātu tēzes publicētas kongresa tēžu krājumā „Eurogard V. Botanic Gardens in the Age of Climate Change". 2009. Helsinki University, Ulmus 13.

2. 51. Daugavpils universitātes zinātniskā konference. Nolasīts zinātniskais referāts "Latvijas savvaļas orhideju sugu bioloģiskās izpētes nepieciešamība in vitro" (Autori I. Belogrudova, G. Jakobsone).

3. 5. Starptautikā konference "Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region" Daugavpils Universitātē.

  • 1) Nolasīts referāts: „Conservation of biological diversity of Meadow biotopes ex situ in National Botanic Garden" (L.Strode, D.Roze).
  • 2) Prezentēts stenda referāts: "Methodological solution of problems in investigation of Latvia's wild orchid species in vitro" (Autori I. Belogrudova, G. Jakobsone, D. Megre).

Referātu tēzes publicētas tēžu krājumā Book of Abstracts. 2009. 5th International Conference „Research and Conservation of Biological Diversity in Baltic Region" Daugavpils, 22-24 April, 2009. Daugavpils University Academic Press „Saule".

4. Konference „Vaccinium ssp. And less known small fruit: challenges and risks". Prezentēts  stenda referāts „Rabbiteye blueberry, American cranberry and lingonberry" (A.Ripa, B.Audriņa).

5. Daugavpils Universitātes Starptautiskā zinātniskā konference XIX Zinātniskie lasījumi „Vēsture: Cilvēki. Avoti". Nolasīts referāts „Augi kā latviskās identitātes zīme (pirmo pētījumu rezultāti)". Autore D.Roze. Iesniegtas  tēzes referātam „Anša Lerha-Puškaiša devums dārzkopībā: avoti un stāsti" un saņemts apstiprinājums dalībai Starptautiskajos XX Zinātniskajos lasījumos Daugavpils universitātē 2010.gada 28.-29.janvārī.

6. 2. Starptautiskā konference „Cooperation between botanic gardens in the Baltic Sea region" Viļņas botāniskajā dārzā. Nolasīts referāts „Inventory, conservation and renovation of natural grassland biotopes in National Botanic Garden of Latvia". Autore L.Strode.

 

Zinātniskās publikācijas

  • 1. Laiviņš M., Krampis I., Šmite D., Bice M., Knape Dz., Šulcs V., „Latvijas kokaugu atlants". Rīga, 2009. SIA Apgāds Mantojums, 606lpp.
  • 2. Priede G., Kļaviņa D. In vitro cultivation of Pulsatilla patens and root initiation possibilities/ Tēžu krājums "Eurogard V. Botanic Gardens in the age of climate change". Helsinki University, Ulmus 13, 2009
  • 3. Ripa A., Audriņa B. Rabbiteye blueberry, american cranberry and lingonberry breeding in Latvia/ Vaccinium ssp. and less known small fruit: challenges and risks. 2009
  • 4. Ripa A., Audriņa B. Rabbiteye blueberry, american cranberry and lingonberry breeding in Latvia/ Latvian Journal of agronomy. 2009-12.
  • 5. Strode L. Referāts "Inventory, conservation and renovation of natural grassland biotopes in National Botanic Garden of Latvia"/2. starptautiskā konference "Cooperation between botanic gardens in the Baltic sea region". 2009.
  • 6. Strode L., Roze D. Inventory of biotopes in National Botanic Garden of Latvia (the first results)/ Tēžu krājums "Eurogard V. Botanic Gardens in the age of climate change". Helsinki University, Ulmus 13, 2009.
  • 7. Strode L., Roze D. Stenda referāts "Inventory of biotopes in National Botanic Garden of Latvia (the first results)"/ Kongress "Eurogard V. Botanic Gardens in the age of climate change." Helsinki, 2009
  • 8. Strode L., Roze D. Referāts "Conservation of biological diversity of Meadow Biotopesex situ in National Botanic garden"/ Book of Abstracts. 5th International conference "Research and conservation of biological diversity in Baltic region, 22-24 April, 2009". Daugavpils University Academic press "Saule"; 2009.
  • 9. Šmite D., Dubova I., Kļaviņa D., Rila R. Ex situ conservation of endangered native plants of Latvia in National Botanic garden/ Tēžu krājums "Eurogard V. Botanic Gardens in the age of climate change". Helsinki University, Ulmus 13; 2009.
  • 10. Šmite D., Dubova I., Kļaviņa D., Rila R. Stenda referāts "Ex situ conservation of endangered native plants of Latvia in National Botanic garden"/ "Eurogard V. Botanic Gardens in the age of climate change". Helsinki; 2009.
  • 11. Šmite D., Kļaviņa D. Collection of Threatened Plants of Latvia in National Botanic Garden/ Baltic Botanic Gardens. Riga; 2009.
  • 12. Belogrudova I., Jakobsone G. Referāts "Latvijas savvaļas orhideju sugu bioloģiskās izpētes nepieciešamība in vitro"/ Daugavpils Universitātes 51. zinātniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils Universitāte; 2009.
  • 13. Belogrudova I., Jakobsone G., Megre D. Stenda referāts "Methodological solution of problems in investigation of Latvia's wild orchid species in vitro"/5th International conference "Research and conservation of biological diversity in Baltic region. Daugavpils Universitāte; 2009.

 

Starptautiskā sēklapmaiņa

 

Sēklapmaiņas katalogs Index Seminum 2008 (IS-53) izdots un nosūtīts 650 Botāniskajiem dārziem un tiem pielīdzināmām institūcijām. Katalogā ievietots 581 taksons. Saņemti 217 sēklu katalogi  no citiem BD un tiem pielīdzināmām institūcijām.

Veikta apmaiņa ar augu kolekciju dzīvo materiālu starp pasaules botāniskajiem dārziem - nosūtīti 1933 paraugi, saņemti 2592 paraugi. Starptautiskās sēklapmaiņas ietvaros nosūtīto augu materiāla paraugu skaits ir atkarīgs no citu Botānisko dārzu izdarītajiem pasūtījumiem. Savukārt saņemto paraugu skaits ir atkarīgs no citu Botānisko dārzu piedāvājuma.

 

1.2.4 Vides izglītība

 

NBD kolekcijas tiek izmantotas profesionālai izglītībai un sabiedrības informēšanai par dabas aizsardzības, vides izmantošanas un dārzkopības jautājumiem. Plašāka informācija punktā 5.1. „Pasākumi, kas veikti sabiedrības informēšanai un izglītošanai".

Augu valsts bioloģiskās daudzveidības in vitro saglabāšanas nodaļā par tēmu „Ruiša pūķgalves pavairošana ar in vitro metodi" izstrādāts Rīgas 64. vidusskolas skolnieču Signes Kaufmanes un Kristīnes Žolneres zinātniski pētnieciskais darbs. Vadītāja D. Kļaviņa. Darbs novērtēts ar augstāko atzīmi un izvirzīts rajona konkursam.

 

 

1.3. Izmaiņas NBD darbībās pārskata gada laikā

 

Sakarā 2009.gada izsludinātajām valsts mēroga strukturālajām reformām arī NBD veica iekšēju reformu, kuras rezultātā tika izveidoti trīs departamenti. Āra augu izpētes un genofonda saglabāšanas departaments  vienā struktūrvienībā  apvieno  āra augu kolekciju turētājus. Telpaugu izpētes un genofonda saglabāšanas departaments apvieno siltumnīcās esošo kolekciju turētājus. Apsaimniekošanas departaments iekļauj visas saimnieciskās un tehniskās nodaļas. Kā nodaļas tika saglabātas divas - Augu valsts bioloģiskās daudzveidības in vitro saglabāšanas nodaļa un Vides izglītības un informācijas nodaļa. Gandrīz visām nodaļām tika mainīti nosaukumi, kas vairāk atbilst to veicamajām funkcijām. 2009.gada laikā darbinieku skaits tika samazināts par vienu ceturto daļu. Tāpat atbilstoši strukturālajām reformām NBD grāmatvedība tika apvienota ar Vides ministrijas grāmatvedību.

 

Saaskaņā ar LR MK izdotajiem lēmumiem par štatu samazināšanu, kā arī budžeta samazināšanu, NBD ir nopietni apdraudēta uzkrātās pieredzes pārmantojamība. Normālos apstākļos katram zinātniekam būtu jābūt 1-2 asistentiem, kas nav iespējams pašreizējos finansējuma apstākļos. Kritiskā stāvoklī ir arī liela daļa NBD infrastruktūras. Līdzekļu taupīšanas nolūkos ziemas sezonā netika pieslēgta apkure daļai oranžēriju, kurām zem sniega segas ir deformētas konstrukcijas. Izveidojusies situācija rada nopietnus draudus NBD augu kolekciju (īpaši, telpaugu) genofonda saglabāšanas nodrošināšanai.

NBD darbinieku vecumstruktūra ir kritiska.

 

2. NBD darbības rezultāti

2.1. Pārskata gada galvenās prioritātes un informācija par to īstenošanu

 

Galvenās 2009. gada prioritātes, kas izriet no iepriekšējo gadu darbības un ko nosaka NBD misija, ir:

  • 2007-2013.gadam - izveidot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ centru.
  • 2007-2010.gadam - uzlabot Nacionālā botāniskā dārza atpazīstamību, modernizējot informatīvo infrastruktūru.
  • Modernizēt tehnisko aprīkojumu, nodrošinot optimālus kolekciju uzturēšanas apstākļus.
  • 2.1.1 Izveidot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas Ex situ centru. Prioritāte 2007-2013.gadam.

Izstrādāti Ex situ centra pamatvirzieni. Galvenais uzsvars tiek likts uz reto un apdraudēto savvaļas sugu, kā arī NBD selekcionēto krāšņumaugu - gerberu, krizantēmu un parka rožu šķirņu genofonda saglabāšanu un  zinātnisko izpēti. Nozīmīga vieta atvēlēta sabiedrības izglītošanai par vides izmantošanu un tās ilgtspējīgu attīstību. Ex situ centra izveidē ir plānots piesaistīt ERAF līdzekļus. 2009.gadā vairākkārt ir notikušas pārrunas ar Vides ministriju par sadarbību projekta izstrādē ERAF finansējuma saņemšanai. Gatavots projektēšanas uzdevumsEx situ centra izveidei, lai nodrošinātu nepieciešamo objektu būvniecību un renovāciju Riodeženeiro un Vašingtonas konvenciju prasību izpildei. Izstrādāts projekta pieteikums Ex situcenta informācijas sistēmas izveidei.

  • 2.1.2 Uzlabot Nacionālā botāniskā dārza atpazīstamību, modernizēt informatīvo infrastruktūru. Prioritāte 2007-2010.gadam.

Informācija par NBD ir pieejama NBD mājas lapā, uzziņu dienestos, tālruņu katalogos, pie ieejas NBD un plašsaziņas līdzekļos.

 

2009.gada sezonā turpināts sabiedrības informēšanas darbs, izsūtot divdesmit paziņojumus presei, organizējot septiņas tematiskas ekskursijas, piedaloties 7 izstādēs ārpus NBD. NBD teritorijā noorganizētas piecas izstādes: par gerberām, alstremērijām, asterēm (kolekcijas ikdienā nav pieejamas apmeklētājiem), par vasaras puķēm, ārstniecības augiem un tropu telpaugiem.

 

Šogad turpinājās 2006.gadā aizsāktā informatīvās infrastruktūras modernizācija. 2009.gada  sezonā tika uzsākta augu izziņas takas „Rietumu loks" veidošana. Regulāri sezonas laikā tika atjaunota un papildināta informācija maršrutos „Mazais loks" un „ Lielais loks". 2009.gada beigās tika apstiprināts LVAFA finansiāls atbalsts „Rietumu loka" tālākai izveidei 2010.gadā.

 

2.1.3. Modernizēt tehnisko aprīkojumu, nodrošinot optimālus kolekciju uzturēšanas apstākļus

 

2009.gada tika veikts gāzes katlu mājas remonts un daļēja pāreja no Salaspils siltuma uz autonomo gāzes apkures sistēmu ar modernu automātiku. Gāzes katlu māja darbojas pilnīgi autonomā režīmā un apsilda Administrācijas ēku, Dendrofloras nodaļas ēku un Oranžērijas. Pārējo NBD ēku siltumapgādi nodrošina „Salaspils siltums".

 

Latvijas selekcijas telpaugu nodaļas siltumnīcās nomainīti siltumapgādes sistēmas galvenie noslēgvārsti un veikta pienākošā ūdensvada rekonstrukcija. Veikts siltumapgādes siltummaiņu remonts.

 

NBD siltumnīcu energoefektivitātes paaugstināšanai nomainīti atsevišķi konstrukciju posmi un stiklojums.

 

Turpināts jau iesāktais darbs pie Rododendru un Tālo Austrumu augu kolekcijas uzturēšanas apstākļu uzlabošana.

 

2.2 Budžeta programmu un apakšprogrammu rezultatīvo rādītāju izpilde un analīze un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes izvērtējums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu un apakšprogrammu rādītājiem

 

Darbības rezultāti

Rezultatīvie rādītāji 2009.gadā

Plānots

Izpilde

Uzturēto taksonu kopējais skaits

15 835

15 538

Uzturēto genofonda vienību skaits

27 635

27 578

Uzturēto un no jauna ierīkoto ekspozīciju skaits

15

15

Uzturēto herbārija paraugu skaits

50 100

50 150

Starptautiskās sēklapmaiņas ietvaros nosūtīto un saņemto augu materiāla paraugu skaits

1700/1500

1933/2592

Informatīvu semināru, lekciju un izglītojošu pasākumu skaits

23

30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.3. Informācija par pakalpojumiem

2.3.1. Sniegto pakalpojumu veidi

 

Valsts aģentūras „Nacionālais botāniskais dārzs" publisko maksas pakalpojumu cenrādis ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1034 2008.gada 16.decembrī. Stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

 

N.p.k.

Publiskais pakalpojums

Mērvienība

Cena

(Ls)

 

NBD ekspozīcijas apmeklējums

 

 

1.

Pamatekspozīcija1,2,3

 

 

1.1.

Skolēni

1 biļete

0.50

1.2.

Studenti, pensionāri

1 biļete

1.00

1.3.

Pieaugušie

1 biļete

1.50

2.

Abonementbiļetes

 

 

2.1.

Abonementa biļete pieaugušajiem, 1 mēn.1

Abonements

10.00

2.2.

Abonementa biļete pieaugušajiem, 3 mēn.1

Abonements

20.00

2.3.

Abonementa biļete pieaugušajiem, 6 mēn.1

Abonements

30.00

2.4.

Abonementa biļete studentiem un pensionāriem, 1mēn. 1

Abonements

6.00

2.5.

Abonementa biļete studentiem un pensionāriem, 3 mēn. 1

Abonements

12.00

2.6.

Abonementa biļete studentiem un pensionāriem, 6 mēn. 1

Abonements

20.00

2.7.

Abonementa biļete skolēniem, 1 mēn. 1

Abonements

3.00

2.8.

Abonementa biļete skolēniem, 3 mēn. 1

Abonements

6.00

2.9.

Abonementa biļete skolēniem, 6 mēn. 1

Abonements

10.00

2.10.

Abonementa biļete autostāvvietas izmantošanai, 1 mēn. 1

Abonements

10.00

2.11.

Abonementa biļete autostāvvietas izmantošanai, 3 mēn. 1

Abonements

20.00

2.12.

Abonementa biļete autostāvvietas izmantošanai, 6 mēn. 1

Abonements

30.00

3.

Gida pakalpojumi NBD ekspozīcijās (grupā ne vairāk kā 25 cilvēki)

1,5 stundas

 

 

3.1.

Latviešu valodā

1 grupa

8.00

3.2.

Krievu valodā

1 grupa

8.00

3.3.

Angļu valodā

1 grupa

15.00

3.4.

Ārpus darba laika3

1 grupa

15.00

3.5.

Auto novietošana NBD teritorijā4

1 biļete

1.00

4.

Izglītojošie un metodiskie pakalpojumi

 

 

4.1.

Speciālista konsultācija par augu kopšanu (līdz 20 min.)

 

1 reize

 

3.00

4.2.

Rakstiska konsultācija

1 reize

6.00

4.3.

Lekcija līdz 45 min.

1 lekcija

10.00

4.4.

Tematiskas nodarbības bioloģijā skolu audzēkņiem:

 

 

4.4.1.

līdz 15 audzēkņiem

1 reize

10.00

4.4.2.

vairāk par 15 audzēkņiem

1 reize

15.00

4.5.

Nelielas vai vidējas biezības stādījumu dendroloģiskā izpēte5

 

1 hektārs

 

140.00

4.6.

Lielas biezības stādījumu dendroloģiskā izpēte5

 

1 hektārs

 

200.00

4.7.

Slēdziens (atzinums) par atsevišķa koka stāvokli un apsaimniekošanas pasākumiem5.

 

1 slēdziens

 

65.00

5

Telpu un teritorijas noma

 

 

5.1.

Konferenču zāle (70 m2)

1 stunda

20.00

5.2.

Konferenču zāle (70 m2)

4 stundas

70.00

5.3.

Konferenču zāle (70 m2)

8 stundas

120.00

5.4.

Piknika vietas noma

(ieejas biļetes jāpērk papildus)

3 stundas

25.00

5.5.

Svinīgu pasākumu fotografēšana

Grupā līdz 20 cilvēkiem

20.00

5.6.

Tirdzniecības vieta gadatirgū

1m

5.00

5.7.

Tirdzniecības vietas rezervēšana

1 reize

5.00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piezīmes.

1. Pakalpojumi atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 8.punkta „d" apakšpunktu;

2. Pirmsskolas vecuma bērniem, bērnu aprūpes iestāžu audzēkņiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un viņus pavadošām personām, personām ar invaliditāti un politiski represētām personām pamatekspozīcijas apmeklējums ir bez maksas.

3. Ekskursijas grupu vadītājiem un grupām, kurās ir 15-24 cilvēki, - viena bezmaksas ieejas biļete, grupām, kurās ir 25 un vairāk cilvēku, - divas bezmaksas ieejas biļetes.

 

Sakarā ar valsts budžeta dotāciju ievērojamu samazināšanos tika pieņemts lēmums četru ikgadējo stādu gadatirgu vietā organizēt septiņus. Kopumā visos gadatirgos 2009.gadā piedalījās 989 tirgotāji un tos apmeklēja vairāk nekā 10000 apmeklētāji. 2009.gadā starptautiskās ekonomiskās krīzes rezultātā ir nedaudz samazinājies apmeklētāju skaits - nedaudz vairāk par 28 400. Pēdējos gados ir strauji sarucis NBD gidu vadīto ekskursiju skaits - 35, kas lielā mērā ir skaidrojams ar nemitīgajām pārmaiņām izglītības sistēmā, kā arī pavasara ekskursiju laikā notikušo pašvaldību reformu un vēlēšanām.

 

 

2.3.2. Uzlabojumi pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā

 

Lai pēc iespējas labāk informētu sabiedrību par NBD notiekošajiem pasākumiem un citām aktualitātēm, tika izsūtīti 20 paziņojumi presei.

Regulāri tiek atjaunota aktuālā informācija mājas lapā un citās interneta vietnēs. NBD ir iesaistījies Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūras kampaņā „Redzi, Latvija runā!", ievietojot tās izveidotajā portālā informāciju par tūrisma iespējām NBD.

 

2.5. Pārskats par NBD vadības un darbības uzlabošanas sistēmām efektīvas darbības nodrošināšanai

 

Saskaņā ar Vides ministrijas fizisko personu datu apstrādes audita ieteikumiem izveidota vienota iekšējo datu elektroniskās aprites sistēma, kas nodrošina personas datu apstrādes principu, prasību un normatīvo aktu ievērošanu, kā arī informācijas sistēmu drošību un operatīvu saziņu iestādes struktūrvienību starpā.

 

Sakarā ar valstī veiktajām plaša mēroga strukturālajām reformām tiek ieviesta un apgūta personāldaļas un grāmatvedības programma ‘Horizonts', uzsākta iestādes un darbinieku datu ievadīšana.

 

Izstrādāts „NBD stādu gadatirgus nolikums 2010. gadam".

 

3.Budžets

3.1. Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums (latos) 2009.gadā

Nr.

p.k.

Finanšu līdzekļi

Iepriekšējā gadā

(faktiskā izpilde)

Pārskata gadā

(apstiprināts likumā)

Pārskata gadā

(faktiskā izpilde)

1.

Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā)

937606

630639

617607

1.1

Dotācijas

680890

452681

452681

1.2

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

179607

123100

110068

1.3

Transferti

77109

54858

54858

1.4

Ārvalstu finanšu palīdzība

 

 

 

2.

Izdevumi (kopā)

916099

652147

675782

2.1.

Uzturēšanas izdevumi (kopā)

884198

652147

633548

2.1.1.

Subsīdijas un dotācijas, tai skaitā iemaksas starptautiskās organizācijās

 

 

 

2.1.2.

Pārējie uzturēšanas izdevumi

884198

652147

633548

2.2.

Kapitālizdevumi

31901

0

0

3.

Naudas līdzekļu atlikums perioda beigās

21507

 

1660

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tai skaitā :

 

Projekti

 

Pārskata gadā bija iesniegts 1 projekts, kurš guvis finansiālu atbalstu:

 

<