• NBD profils Draugiem.lv
  • NBD profils Facebook
  • NBD profils Twitter
  • NBD barotne

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

LVAFA projekts Nr. 1-08/108/2017 “Dažu izzūdošo un sarūkošo augu sugu dzīvotspējas analīze in un ex situ”

Projekta īstenotājs VZI APP „Nacionālais botāniskais dārzs”

Sadarbības partneris Dabas aizsardzības pārvalde

Persona ar pārstāvniecības tiesībām Andrejs Svilāns, direktors

Projekta kontaktpersona Dr.biol. Gunta Jakobsone, nodaļas vadītāja/vadošā pētniece

Projekta finansējums 7500.00 €; izpildes laiks no 01.04.2017 līdz 31.01.2018

Projekta izpildītāji:

Dr.biol. Gunta Jakobsone

Dr.biol. Dagnija Šmite

M.Sc. Ilze Dubova

M. Sc. Egija Biseniece

Anita Dūda

Projekta mērķis: Triju izzūdošo un vienas sarūkošās augu sugas populāciju dzīvotspējas novērtējums saistībā ar faktoriem in situ. Šo datu salīdzinājums ar ex situ adaptētajiem augiem NBD (Nacionālais botāniskais dārzs).

Veiktie darba uzdevumi

  • Noteikta sēklu dzīvotspēja un dīgtspēja 2017.gadā LVAFA projekta Nr.1-08/129/2017 ietvaros iegūtajām sēklām sugām dzeltenajai akmeņlauzītei Saxifraga hirculus L. no atradnēm Lukņezera krastā Ances purvu un mežu liegumā, Jaunciema purvā Ances purvu un mežu liegumā un Vesetas palienes purvā; jūrmalas pienzālei Glaux maritima L. no atradnēm dabas parkā “Engures ezers” (Bērzciema jūras piekraste) un vairākām atradnēm Randu pļavās no Ainažiem līdz Kuivižiem, kā arī Vecbuļļu dabas liegumā; zemeņu āboliņam Trifolium fragiferum L. no atradnēm Daugavgrīvas dabas liegumā, Vecbuļļu dabas liegumā, kā arī no Randu pļavām no Ainažiem līdz Kuivižiem; Ruiša pūķgalvei Dracocephalum ruyschiana L. no Ogres Zilajiem kalniem un NBD.
  • Aktualizēta informācija par sugu atradņu stāvokli īpaši aizsargājamās dabas teritorijās izzūdošajām (Latvijas Sarkanā grāmata, 1. kategorija) krāšņajai neļķei Dianthus superbus L., Fišera neļķei D. fischeri Spreng., dzeltenajai akmeņlauzītei Saxifraga hirculus L. un sarūkošajai sugai Ruiša pūķgalvei Dracocephalum ruyschiana L. (Latvijas Sarkanā grāmata, 2. kategorija). Informācija apkopota Natura 2000 monitoringa anketās un iesniegta LVAFA un DAP.
  • Veikti ar dzīvotspēju saistīto struktūru mērījumi sugu īpatņiem; dots augtenes raksturojums.
  • Ievāktas sēklas dzīvotspējas noteikšanai š.g. rudenī un 2018.g. pavasarī.
  • D. superbus ievadīta sterilajā kultūrā in vitro kolekcijā no NBD reto un apdraudēto augu kolekcijas un Lubānas mitrāja atradnēm.
  • Dota rezultātu analīze un rekomendācijas, izejot no iegūtajiem rezultātiem un rezultātu apkopojums iesniegts LVAFA un DAP.
  • Iegūtie dati salīdzināti sugas īpatņiem in un ex situ.

Problēmas nostādne un rezultāti

In vitro kolekcijas vērtība ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ar uzdevumu retos, aizsargājamos un izzūdošos augus ieaudzēt botānisko dārzu kolekcijās vai reintroducēt dabā, ja rastos tāda nepieciešamība. NBD in vitro pavairotie un ex vitro ziedošie augi jānovērtē, lai varētu pārliecināties, vai in vitro uzturamo sugu kultivēšanas metodikas gala rezultāts – ex vitro iegūtais augs ir potenciāli spējīgs veidot dzīvotspējīgas populācijas. Savukārt in situ pētījumi aktualizēti, iegūstot jaunu informāciju, kā arī paplašinot izpēti, iesaistot dažāda profila biologus un veicot sēklu dzīvotspējas analīzi kā būtisku rādītāju populācijas novērtēšanā. No dabas aizsardzības viedokļa projekta nepieciešamību pamato tas, ka ne vienmēr veiktie reto sugu atradņu apsaimniekošanas pasākumi sasniedz savu mērķi – reizēm dzīvotne ir ideāli piemērota konkrētajai retajai sugai, bet šī suga konkrētajā vietā nav sastopama. Šī pētījuma ietvaros ir iespējams noskaidrot papildus faktorus, kas apstiprina to, kāpēc līdzīgos apstākļos vienas un tās pašas sugas atradne dažādās vietās ir atšķirīgā vitalitātē un kvalitātē – reizēm tas ir atkarīgs no konkrētā atradnē esošo augu sēklu dīgtspējas, reizēm tās ir specifiskas augsnes īpašības u.c., ko klasiskajā monitoringa programmā paredzētajā atradņu apsekošanā nav iespējams konstatēt. Arī plānojot kādas sugas atradņu atjaunošanu, kas ietver arī apdraudētās sugas pavairošanu un izstādīšanu vecajās atradnēs, šī projekta ietvaros noskaidrotas atradnes, kurās ir vitālākie, spēcīgākie augi, no kuriem vislabāk iegūstamas sēklas pavairošanai. un veikta sēklu dzīvotspējas analīze kā būtisku rādītājs populācijas novērtēšanā.

Apsekojot in situ atradnes, uzskaitot tur augošos īpatņus un novērtējot to pavairošanās iespējas, iegūti dati, kas nodoti Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) par konkrētās sugas izdzīvošanas iespējām in situ. Atradnes fiksēs, izmantojot ģeodatubāzes formātu (http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/geodatubaze/) – veicot informācijas apkopošanu minētajā formātā un to iesniedzot DAP dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS” aktualizēti dati par īpaši aizsargājamo sugu atradnēm.

Šis darbs vides politikas īstenošanā pamatojas uz dažāda līmeņa dokumentiem:

  • 05.06.1992. "Konvencija par bioloģisko daudzveidību” ("LV", 137 (420), 08.09.1995.) [stājās spēkā 13.03.1996.]
  • Globālā (pasaules) augu saglabāšanas stratēģija. Lēmums IV/9. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību sekretariāts, 2002. (Global Strategy for Plant Conservation. Decision IV/9. Secretariat of the Convention on Biological Diversity, 2002).
  • Bioloģiskās daudzveidības konvencijas 10 pušu konferences (COP 10) lēmums X/17. Globālās augu saglabāšanas stratēģijas konsolidētā un papildināta versija 2011.‒2020. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10 pušu konference, Nagoja, Japāna, 2010.gada 18.‒29.oktobrī. (COP 10 Decision X/17.Consolidated update of the Global Strategy for Plant Conservation 2011‒2020. Conference of the Parties to the Convention on Biological Diversity 10-th meeting, Nagoya, Japan, 18-29 October 2010).
  • Eiropas augu saglabāšanas stratēģija. Eiropas padome un tīkls Planta Europa, 2002, (European Plant Conservation Strategy. Council of Europe and Planta Europa, 2002).
  • Starptautiskais botānisko dārzu rīcības plāns augu aizsardzībā. Starptautiskā botānisko dārzu apvienība augu saglabāšanā, 2000. (International Agenda for Botanic Gardens in Conservation. Botanic Gardens Conservation International, 2000). Latvijas nacionālais attīstības plāns 2014.‒2020.;
  • Valsts aģentūras „Nacionālais botāniskais dārzs” attīstības stratēģija (2007.‒2016.), (apstiprināta ar Vides ministra rīkojumu Nr.732, 14.12.2007);
  • Vides politikas pamatnostādnes 2014.‒2020.gadam (LR MK 2014.gada 26.marta rīkojums Nr.130.) 

In situ atradnēs tika apsekoti:

1. Krāšņā neļķe Dianthus superbus L. (1. kategorija – izzūdošā suga) – pārbaudītas iespējamās atradnes Kurzemē (4 km R no Snēpeles, Dunduros, Nornieku pļavā pie lieliem ozoliem; Sprinčupes kr. krastā pie Bērzkalniem; Alsungā, Kauliņas labajā krastā pie ietekas Pils ezerā; Diļļu pļavās; 4,5 km D no Īvandes, pie Pilskalniem, zāļu purvā pie Bebraines; pie mājām netālu no Kakleju dīķa. Visās šajās atradnēs suga suga netika konstatēta. Viens ziedošs dzinums atrasts Dzirnieku mikroliegumā pie Vilgāles ezera), Vidzemē (Numerne, Lauberes-Madlienas apkaime, Vērene – netika konstatēts) un Latgalē (Pededzes lejtece, atradnes pie Lubānas ezera; - suga konstatēta tikai Lubānas mitrājā Silenieku kapos un tuvējo divu ceļu malās). Tas nozīmē, ka Latvijā ir tikai trīs atradnes pie Sileniekiem, no kurienes iegūta in vitro kultūra. Nepieciešamības gadījumā in vitro iegūtos augus iespējams reintroducēt piemērotās vietās to augšanai un attīstībai.
2. Fišera neļķe D. fischeri Spreng. – pārbaudītas abas Latvijas Sarkanajā Grāmatā datētās atradnes Ančkinos un Sēlpilī; suga netika konstatēta, resp., tas varētu nozīmēt, ka visā Latvijā tā ir izzudusi un tā būtu pieskaitāma 0 kategorijai.
3. Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus L. (1.kategorija) – apsekotas atradnes Ances purvu un mežu liegumā Lukņezera un Jaunciema purvos, kā arī Vesetas palienes purvā un pie Numernes vaļņa. Tā ir DAP prioritārā suga, direktīvas suga, par kuru nepieciešami dati ziņojuma Eiropas Komisijai sagatavošanai, nepieciešams veikt dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumus, iespējams atjaunošanas pasākumus, jo tai ir nelabvēlīgs sugas aizsardzības stāvoklis. Pie Numernes vaļņa starp ezeriem esošajos purvos šo sugu nekonstatējām.
4. Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana (2.kategorija – sarūkošā suga); apsekotas atradnes Ogres Zilajos kalnos (2 atradnes) un Numernes valnī (tur 4 atradnes). Reģistrēti dati šīs sugas īpatņiem NBD, kas iegūti ex vitro.

Rezultāti un to analīze

 A Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus L.

Šī suga nav salīdzināma in situ ar ex situ, jo Augu ekofizioloģijas nodaļā tā tiek uzturēta in vitro, bet ex vitro apstākļi nav piemēroti NBD. Varam salīdzināt tikai esošās apsekotās atradnes, kur tā ir sastopama.

Lukņezera krastā Ances purvu un mežu liegumā: izcila, ļoti daudzskaitlīga atradne – 331 ģeneratīvais dzinums atradnes nepļautajā daļā un 270 – nopļautajā /kopā 601; 2016.g. salīdzinoši - 656 ģeneratīvie dzinumi/, Jaunciema purvā ģeneratīvo dzinumu skaits bija 28, 2016.g. – 46; Vesetas palienes purvā – 87, 2016.g. - 36 gab., tātad ievērojami vairāk. Austrumu Somu-skandināvu Sarkanajā grāmatā (1998) minēts, ka šajās zemēs S. hirculus ziedošo indivīdu daudzums pa gadiem atšķiras ievērojami.

Suga pavairojas gan ar sakneņiem, kas ir ložņājoši un veido jaunus dzinumus, gan ar sēklām. Sēklu dzīvotspēja 2017.g. ievāktajām sēklām konstatēta ievērojami zemāka nekā 2016.g.: Lukņezera purvā 61,3 ±6.28% sēklas ar dzīvotspējīgiem embrijiem, Jaunciema purvā - 71.5±5.47% dzīvotspējīgu sēklu, Vesetas purvā - 91.8±4.5%. Sēklu dzīvotspēja trīs nosauktajās atradnēs 2016.g. bija līdzīga – 90% un nedaudz virs 90%, kas ir izcils rādītājs. Šogad šāda dzīvotspēja bija konstatēta tikai Vesetas purvā, kur bija reģistrēts arī ievērojami lielāks ģeneratīvo dzinumu skaits nekā 2016.g. Sēklas spēj nogatavoties arī ziemā (Kolas pussalā) un nogatavošanās var nebūt katru gadu.

Jaunciema purvā un Lukņezera purva atradnēs rezultāti, salīdzinoši ar 2016.g., ir sliktāki gan pēc ģeneratīvo dzinumu skaita, gan sēklu dzīvotspējas. Tas nozīmē, ka ir svarīgi analizēt dažādus faktorus vairāku gadu garumā.

Ūdens Jaunciema purvā 2017.g. nebija tekošs, bet stāvošs un silts - 18.9° - 19.6°C, virspusē "purva rāva". Tas pēc literatūras nav piemērots dzeltenajai akmeņlauzītei, jo tai nepieciešams tekošs, auksts ūdens. Vesetas purvā ūdens un substrāta – sfagnu temperatūra sakņu dziļumā bija no 10,6 - 22 °C, bet vidēji 13.4±0.67 °C, tātad par vairākiem grādiem zemāka nekā Jaunciema purvā, pH=7.58 /Jaunciema purvā – 5,82/. Pēc vairāku autoru pētījumiem (Gillet 1982, Ohlson 1986) ūdenim ir jābūt aukstam. Vēl literatūrā minēts, ka indivīdu skaitliskā samazināšanās novērota vietās, kur zemāks pH (Ohlson 1988), kas savukārt saistīts ar ķīmisko elementu saturu substrātā.

 B Fišera neļķe Dianthus fischeri Spreng

Pārbaudītas abas Latvijas Sarkanajā Grāmatā datētās atradnes; suga netika atrasta.

Savvaļai pietuvinātos apstākļos NBD atrasts viens augs, ko varētu uzskatīt par D. fischeri. Lai par to pārliecinātos, augošā neļķe tika ievadīta in vitro kultūrā savairošanai tālākai izpētei. NBD šī neļķe aug kopā ar D. superbus pļavā pie pirmā dīķa, kur kādreiz ar lielām velēnām atvesti augi no Daugavas krastiem pirms appludināšanas, būvējot HES. Visticamāk, kādā no lielajām velēnām bijusi, domājams, D. fischeri sēkla.

C Krāšņā neļķe D. superbus L.

Apsekotās atradnes un konstatējumi:

Kurzemē

  • Snēpeles Dunduri – nav atrasta
  • Alsunga - nav atrasta
  • Pelču Bērzkalni - nav atrasta
  • Pelču Brūveri - nav atrasta
  • Īvandes Pilskalni - nav atrasta
  • Raņķi – nav atrasta
  • Diļļu pļavas - nav atrasta
  • Dzirnieku mikroliegums pie Vilgāles – 1 ģeneratīvais dzinums

Vidzemē un Latgalē

  • Madlienas-Lauberes ceļš – nav atrasta
  • Vērene – nav atrasta
  • Bikavas-Īdeņas apkaime – nav atrasta
  • Pededzes lejtece – nav atrasta
  • Lubānas mitrājs pie Sileniekiem – virs 1100 ģen.dzin.

Konstatējām vienu ģeneratīvo dzinumu Dzirnieku mikroliegumā pie Vilgāles ezera Kurzemē un daudzskaitlīgu (236 ģeneratīvos dzinumus lielceļa malā, izcirtumā, 268 – uz meža ceļa un tā malās un 550 Silenieku kapos, un 63 – ārpus kapu nožogojuma) Lubānas mitrājā pie Sileniekiem. Citās apsekotajās atradnēs, kur šī suga bijusi reģistrēta, 2017.g. netika atrasta. Atradnē pie Sileniekiem pie meža ceļa sēklu dzīvotspēja bija 66 %-iem sēklu /augsnes pH=4,52/, lielceļa malās – 74 % /augsnes pH=6,96/, salīdzinājumā NBD – 78 % /pH=5,66/. Jāpiebilst, ka daļa sēklu pēc 1dn mērcēšanas pirms krāsošanas jau bija sadīgusi. Redzams, ka substrāta pH atradnēs ir bijis gan skābs, gan neitrāls, gan vidējs starp skābu un neitrālu. Varētu domāt, ka skābās reakcijas dēļ dzīvotspējas % ir zemāks. Salīdzinājumam uzlikts arī sēklu dīgtspējas tests (1. diagramma).

1. diagramma Sēklu dīgtspēja 2017.g. tūlīt pēc ievākšanas

Diedzēšana uzlikta 3 atkārtojumos, un redzam, ka variācija ir visai liela; tas nozīmē, ka sēklu dīgtspējai no visām trim atradnēm nav būtisku atšķirību. Sugas straujā dīgšana septembrī varētu liecināt, ka tai nav nepieciešams miera periods. Precīzāku skaidrojumu varēs iegūt, kad 2018.g. pavasarī analizēs ledusskapī uzglabātās sēklas.

Ja NBD un Dzirnieku mikroliegumā krāšņā neļķe aug pļavā ar visai augstu un blīvu apaugumu, tad Lubāna mitrājā tā aug sausā smilts (meža ceļš) un smilts-grants substrātā (lielceļa mala, izcirtums) ar tādām pavadītājsugām kā D. arenarius L. un Thymus serpyllum L., kaut gan literatūrā kā D. superbus biotops norādīta mitra pļava (Gavrilova 1999; u.c.). Acīmredzot šīs sugas iespējas augšanas apstākļu diapazonā ir visai plašas. Reģistrētā atradnē Pededzes lejtecē šo sugu, kas bijusi vēl pirms diviem gadiem, šogad neatradām. Tur augājs, iespējams, bija par augstu un blīvu, jo neļķei nepieciešams labs saules apgaismojums.

Domājam, ka krāšņā neļķe nevarētu būt “izbēgusi” no Silenieku kapu stādījumiem, toties konstatējām, ka čemuru neļķe Dianthus barbatus L. un tās hibrīdi, kas tur bija sastopami, tiešām varēja būt izskaldījušies sējeņi no studentu neļķēm kapu stādījumos.

 D Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana L.

Šī suga apsekota Ogres Zilajos kalnos (2016. un 2017.g.), kur tā aug blakus jauniekārtotajām trepēm /Ogre-trepes/ un A nogāzē uz leju no skatu torņa /Ogre-nog./; Numernē četras atradnes (2017.g.)/ 1) x712130, y30584; 2) x709415, y304539; 3) x709360, y304444u.c.; 4) x711163, y305445/ un ex vitro stādījums NBD (2016. un 2017.g.) pussavvaļas apstākļos dīķa krasta nogāzē.

1. tabulā (1.A un B tabula) apkopoti 2015. - 2017. gada dati Ogres Zilajos kalnos un NBD, 2. – 2017.g. dati visās apsekotajās atradnēs.

1.A tabula D. ruyschiana apsekošanas rezultāti Ogres Zilajos kalnos un NBD no 2015.-2017.g. 

1.B tabula D. ruyschiana apsekošanas rezultāti Ogres Zilajos kalnos un NBD no 2015.-2017.g. 

2. tabula D. ruyschiana apsekošanas rezultāti 2017.g.

2016.g. dzīvotspējīgās sēklas bija ievērojami mazāk – Ogrē 31% un NBD 33%, iespējams, dēļ sausuma veģetācijas sākumā.

2017.g. pēc sēklu ievākšanas veikts arī dīgtspējas tests, daļa sēklu ievietotas ledusskapī un atstātas testiem 2018.g. pavasarī (2. diagramma).

2. diagramma D. ruyschiana diedzēšanas testa rezultāti 2017.g. rudenī pēc sēklu ievākšanas.

Tests uzlikts trīs atkārtojumos, un atšķirība starp tiem bijusi ievērojama Ogrē ievāktajās sēklās un Numernē-2. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sēklu dzīvotspējas procents 2017.g. bijis būtiski lielāks nekā 2016.g. Salīdzinot sēklu dzīvotspēju ar diedzēšanas eksperimenta rezultātiem, redzams, ka eksperimenta 2,5 mēnešos sēklas dīga ļoti lēnām un gala rezultāts (summāri uzdīgušie īpatņi) nav jāuzskata par visiem, kuri būtu spējīgi uzdīgt. Turpināt diedzēšanas eksperimentu nebija nozīmes, jo diedzēšana notiek nesterilos apstākļos, Petri platītēs saviešoties pelējumam. Kaut gan filtrpapīri tika mainīti pret jauniem, sēklas infekcijas rezultātā tomēr tika bojātas un tām vairs nevarēja noteikt arī dzīvotspēju. Secinām, ka šai sugai dīgtspējas tests nebūs objektīvs rādītājs. Numerne-4 bija visbagātīgākā atradne ar ļoti daudziem blīvi augošiem īpatņiem (foto un 1. tabula), tādēļ varētu domāt, ka šādos apstākļos augu sēklas satur ķīmisku vai ģenētisku informāciju, kas ievērojami bremzē dīgšanu (2. diagramma). Numernē-3 bija nedaudz mazāka populācija, bet izkliedētāka, tur dīgšanas aizkavēšanās bija mazāka. Lai izdarītu pamatotākus secinājumus, ir jāsalīdzina vairāku gadu rezultāti.

D. ruyschiana dati apkopoti, uzrakstītas un iesniegtas tēzes LU 76. konferencei un pieteikta uzstāšanās ar referātu 2018.g. 1. februārī LU Botāniskajā dārzā.

Secinājumi

  • Secinām, ka D. ruyschiana uzturēšana in vitro kolekcijā un ex vitro stādījumos ir svarīga šīs sarūkošās sugas genofonda saglabāšanai. Ņemot vērā to, ka tā ir tiešām ļoti reta un apdraudēta suga, tad šai sugai ir īpašs uzsvars uz tās uzturēšanu ex vitro. Ogres Zilajos kalnos tā aug blakus takai (2) un jauniekārtotām trepēm (1) pie skatu torņa; tas nozīmē, ka antropogēnais faktors šeit var būt negatīvs, piebilstot, ka suga ir arī dekoratīva un kā tāda iekārojama ziedu plūkšanai. Numernē augošās Ruiša pūķgalves jāuzskata par izcilu populāciju.
  • Būtisks sugas dzīvotspējas rādītājs ir embriju dzīvotspēja; sēklu dzīvotspējas testa veikšana ir jauna pieeja reto, aizsargājamo un apdraudēto sugu ģeneratīvās pavairošanās iespēju raksturošanai populācijas izdzīvošanai.
  • Ja atkārtoti pārliecināsimies, ka D. fischeri nav atrodama in situ, tad šī suga būtu pieskaitāma «0» kategorijai.
  • Ieteicams S. hirculus uzturēt in vitro kolekcijā (ex vitro apstākļi nav piemēroti NBD) un D. ruyschiana ieteicams uzturēt gan in vitro kolekcijā, gan NBD āra apstākļos.
  • D. superbus Latvijā ir reāli tikai trīs atradnes pie Sileniekiem. Dzirnieku mikroliegums atrodas privātā teritorijā,- lai sugu saglabātu, ir jāvienojas ar īpašnieku.
  • D. superbus (no Lubānas mitrāja un NBD) un D. fischeri (no NBD) ievadīti in vitro un sākti uzturēt kolekcijā, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams tos savairot izstādīšanai in situ populācijas papildināšanai.
  • Ievākti un apstrādāti meteoroloģiskie dati (summārais diennakts nokrišņu daudzums un stundas faktiskā atmosfēras temperatūra) konkrētajai atradnei tuvākajā meteo stacijā. Tas ir svarīgi, lai salīdzinātu datus pa gadiem un izanalizētu rezultātus. Būtu ieteicams šo darbu turpināt vairākus gadus, jo viena gada rezultāti attiecībā uz sugas dzīvotspēju nedos objektīvu slēdzienu.
  • Iegūtā informācija par apsekotajām atradnēm apkopota anketās «Natura 2000 teritoriju monitorings» un ir iesniegta DAP ievietošanai sistēmā “OZOLS”.
  • Rezultāti ex situ parāda līdzību ar in situ iegūtajiem datiem, kas liecina par in vitro metodi kā nozīmīgu apdraudēto un izzūdošo sugu saglabāšanas stratēģijas sastāvdaļu līdztekus to saglabāšanai dabā.

Projekta rezultātu ilgtspēja

Dabas datu pārvaldības sistēma “OZOLS” Latvijā ir nozīmīgs instruments teritorijas plānojumos, dabas aizsardzības plānos un citos plānošanas dokumentos. Informācijas trūkums par aizsargājamo augu atradnēm kavē un bieži sadārdzina attiecīgu plānojumu izstrādi. Projekta gaitā, apsekojot konkrētās atradnes, tika aktualizēta informācija dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS”.

Dati būs atklāti pieejami dabas un biotopu jomas sertificētiem ekspertiem un citām normatīvos noteiktām personām, nododot DAP tādā formātā, lai dati būtu savietojami ar citu iestāžu ĢIS sistēmu.

Attēli


Attēlā dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus L. Vesetas palienes purvā.

 
Saxifraga hirculus Jaunciema purvā.

 
S. hirculus Lukņezera purvā.

 
Dianthus superbus L. meža ceļa un lielceļa malā pie Sileniekiem, Lubānas mitrājs.

 
Dracocephalum ruyschiana L. Numernē.