Nacionālais Botāniskais dārzs ir viens no Latvijas Valsts zinātnes un kultūras simboliem un reprezentē valsti savā nozarē.
Viens no NBD pamatuzdevumiem ir Latvijas savvaļas augu valsts un vietējās selekcijas kultūraugu šķirņu genofonda saglabāšana.
Gerberu kolekcijā kopumā ir 115 šķirnes, no kurām 40 ir Latvijas selekcijas - izveidotas NBD, autores - Gundega Muceniece un Māra Pinta. Kolekcijas veidošana uzsākta pirms 30 gadiem. Šāda veida kolekcija ir vienīgā Latvijā.
Krizantēmu kolekcijā ir 220 šķirnes, no kurām 35 ir izveidotas NBD, autores - Velta Zvirgzdiņa, Lauma Ozoliņa un Maija Krisberga. Kolekcijas veidošana uzsākta 20.gadsimta 60-to gadu sākumā. Krizantēmu kolekcija ir lielākā Baltijā.
Ciklamenu kolekcijā ir 30 šķirnes, no kurām 6 ir Latvijas selekcijas - izveidotas Tukumā un Bulduros. Kolekcijas veidošana uzsākta 20.gadsimta 50-to gadu beigās. NBD ir vienīgā vieta, kur ir saglabātas un tiek uzturētas Latvijas selekcijas ciklamenu šķirnes.
NBD ir izveidota un tiek uzturēta lielākā augsto zileņu jeb krūmmelleņu kolekcija Latvijā - 40 šķirnes, no kurām 5 ir veidotas NBD, autors - Alfreds Ripa. Kolekcijas veidošana uzsākta 1967.gadā, kad no Amerikas saņemti augsto zileņu stādi un pirmo reizi Latvijā veikti kultūras audzēšanas izmēģinājumi.
Zelta jāņogu kolekcijā ir 12 šķirnes, starp tām arī NBD izveidotā šķirne ‘Laila', autore - Māra Eglīte. Kolekcijas veidošana uzsākta 20.gs. 70-os gados. Arī šī kolekcija ir lielākā Latvijā.
Lielogu dzērveņu kolekcijā ir 19 šķirnes, no kurām 7 izveidotas NBD, autors Alfreds Ripa. Lielogu dzērveņu kolekcija ir pirmā šāda veida kolekcija Baltijā.
Brūkleņu kolekcijā ir 15 taksoni, tās veidošana uzsākta 1980. gadā, atlasot ražīgus klonus Latvijas mežos. NBD izveidotas 5 šķirnes. Autori - Biruta Audriņa un Alfreds Ripa.
Par ieguldījumu netradicionālu ogulāju kultūru selekcijā un introdukcijā Alfreds Ripa 2007. gadā tika apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.
Dāliju kolekcijā ir vairāk nekā 250 šķirņu, tai skaitā 23 Latvijas autoru 88 šķirnes. Dāliju kolekcija ir viena no lielākajām kolekcijām Latvijā.
Pasaulē parka rozes ir populāras jau vairākus gadu desmitus. Tagad tās atzinīgi novērtē arī Latvijā. Parka rožu selekcija Nacionālajā Botāniskajā dārzā tik veikta kopš 1960. gada. Rezultātā iegūtas 18 parka rožu šķirnes.
2007. gadā NBD rožu selekcionāre Dzidra Rieksta tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Rododendru kolekcija ar LVAFA finansiālu atbalstu 2008. gadā tika papildināta ar 24 Latvijas selekcijas šķirnēm: Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā „Babīte" iegādātas 18 šķirnes, vēl sešas saņemtas kā dāvinājums no audzētavas un personīgi no rododendru selekcionāra, akadēmiķa Riharda Kondratoviča. Rododendru kolekcijā pašlaik ir vairāk kā 260 sugu un šķirņu.
Ceriņi ir vieni no Latvijā izplatītākajiem krāšņumaugiem. Pirmo reizi Latvijas kokaudzētavu katalogos ceriņi minēti jau 1805.gadā. NBD kolekcijā ir ap 100 ceriņu šķirnes, no tām 20 selekcionētas Latvijā. Autors - Pēteris Upītis.
Latvijas aizsargājamie augi
Latvijā ir vairāki simti retu un aizsargājamu augu sugu. Nacionālā Botāniskā dārza uzdevums ir savvaļas floras saglabāšana, veidojot apdraudēto sugu kolekciju. Šobrīd NBD kolekcijās uz lauka un sterilajās kultūrās ir vairāk nekā 130 sugas, vairākas retas sugas aug savvaļā dārza teritorijā.
Nacionālais botāniskais dārzs veic zinātnisko darbību botānikā, augu fizioloģijā un biotehnoloģijā, dendroloģijā un apstādījumu ekoloģijā, veic Latvijas apstākļiem piemērotu saimnieciski nozīmīgu kultūraugu un dekoratīvo augu introdukciju un selekciju; veido un uztur dzīvo augu kolekcijas kā sabiedrības izglītošanas objektus.
Kopš 20. gadsimta 70-iem gadiem dārza zinātnieki Raimonda Cinovska vadībā veica kokaugu floras pētījumus lauku un pilsētu parkos un dendroloģiskajos stādījumos, kopā 4806 objektos visā Latvijā. Rezultāti tika apkopoti periodiskajā izdevumā „Latvijas veģetācija".
Nopietni fitotaksonomiskie pētījumi vairākās sīpolaugu ģintīs tiek veikti Lakstaugu floras nodaļā Arņa Seisuma vadībā. Ar mūsdienīgām metodēm tiek pētīts bagātīgs materiāls, kas savākts ekspedīcijās Armēnijas, Uzbekistānas, Turcijas, Irānas u.c. kalnu un stepju rajonos. Ir savākta otrā pasaulē lielākā sīpolu sugu kolekcija, atklātas vairākas jaunas sugas.
20.gadsimta 90-to gadu vidū ir uzsākts darbs pie alstremēriju introdukcijas. Kolekcijā ir 38 šķirnes un sugas, no kurām 5 ir NBD izdalītie perspektīvie kloni, autore - Maija Krisberga. Šāda veida kolekcija ir vienīgā Latvijā. Pašlaik tiek vērtēta alstremēriju piemērotība apstādījumiem.
2005.gadā tika uzsākta ziemeļu kaulenes ka, iespējams, perspektīvas ogulāju kultūras ieviešana Latvijā. Izmēģinājumi notiek ar šķirnēm ‘Aura' un ‘Astra'. Savvaļā ziemeļu kaulene kādreiz bija sastopama arī Latvijā, bet nu vairs tikai pie mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem.
Atšķirībā no NBD āra ekspozīcijām, Augu bioloģiskās daudzveidības in vitro saglabāšanas nodaļas darbs tiek veikts sterilos apstākļos un nav pieejamas apmeklētājiem. Ar audu kultūru palīdzību salīdzinoši nelielās platībās mēģenēs un kolbās tiek uzturēts liels augu dažādību skaits. Galvenā nozīme ir reto un apdraudēto savvaļas sugu, kā arī Botāniskajā dārzā selekcionēto krāšņumaugu - gerberu, krizantēmu un parka rožu šķirņu genofonda saglabāšanai un to zinātniskajai izpētei. Pašlaik laboratorijā tiek uzturēti 465 augu taksoni.
Pateicoties Vides aizsardzības fonda finansiālajam atbalstam, jau piecus gadus Augu bioloģiskās daudzveidības in vitro saglabāšanas nodaļā tiek pētīta reto un apdraudēto augu diedzēšana un kultivēšana sterilās kultūrās. Pirmie augi ar šo metodi izaudzēti 2003. gadā, pašlaik kolekcijā ir 75 Latvijas floras reto augu sugu taksoni. Audu kultūru metode ļauj strauji savairot dabā reti sastopamus augus, kurus pēc tam var stādīt to dabiskajās augtenēs, kā arī dārzos. Botāniskajā dārzā šādi augi gan izvietoti ekspozīcijās, lai ar tiem iepazīstinātu apmeklētājus, gan arī stādīti vietās, kas tuvas dabiskajām augtenēm.
Botāniskajā dārzā visu cauru gadu ir apskatāmas Oranžērijas siltumnīcu augu kolekcijas - 1700 augu dažādības (71 dzimta ar 335 ģintīm), kuras savvaļā aug tropu un subtropu joslās visā pasaulē. Vislielākā ir sukulentu, tostarp kaktusu kolekcija, kurā ir aptuveni 1000 taksoni. Krasulu, sedumu, eoniju, agavju, aloju, gastēriju, peperomiju, u.c. sukulentu ģintīs katrā ir aplūkojami vairāki desmiti augu sugu. Savdabīga ir sīpolpuķu kolekcija ar veltheimijām, hipeastriem, hemantēm, zefirantēm, krīnijām, u.c. Kolekcijā ir krāšņi ziedoši tropu krūmi - pizonijas, justīcijas, strelīcijas, brunfelzijas, klerodendri, vīteņaugi - tunbergijas, pasifloras, aristolohijas, hoijas, stefanotes, liānas - tetrastigmas, filodendri, monsteras, rafidoforas, epipremni un mūžzaļie koki - fikusi, korinokarpi, araukārijas, kusonijas. Daudz retumu - stanhopejas, ligzdu asplēnijas, pundurbanāni, selenicereji, dizigotēkas, bovijas, karisas, ceratonijas. Epifītaugi - ehmejas, bilbergijas, tilandsijas, nefrolēpes, falenopši, ripsāļi.
NBD piedāvā informatīvi izglītojošas ekskursijas ar gidu latviešu, latgaliešu, krievu un angļu valodā par augu bioloģiju, sistemātiku, dekoratīvo dārzkopību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Jau vairākas sezonas Nacionālais Botāniskais dārzs saviem apmeklētājiem piedāvā iziet ar Latvijas Vides fonda atbalstu izveidotās augu izziņas takas „Mazais loks", „Lielais loks" un „Rietumu loks". Augu izziņas takas ir domātas apmeklētāju ērtībām, lai bez gida pavadības varētu iegūt plašāku informāciju par Nacionālajā Botāniskajā dārzā esošajiem augiem.
Kolekcijas, kuras pašlaik nav pieejamas NBD apmeklētājiem, tiek parādītas izstādēs gan NBD, gan ārpus tā - Latvijas Dabas muzejā.
Nacionālais Botāniskais dārzs ir botānikas un dārzkopības informācijas un izglītības centrs.
Ap 60% dārza teritorijas aizņem pastāvīgās ekspozīcijas: dendrārijs (lapu un skuju koki, krāšņi ziedoši krūmi, vīteņaugi), rozārijs, daudzgadīgie un viengadīgie krāšņumaugi, oranžērijas, ārstniecības augi, garšaugi u.c. Plašu interesi allaž izraisa reti un Latvijā mazpazīstami augi. NBD aug vecākais ziedošais Amerikas tulpjukoks Latvijā, Latvijā lielākā Floridas purvciprese, sniegpārsliņu koks, trīsērkšķu gledīčija, oranžērijā aplūkojams Pasaules sarkanajā grāmatā ierakstītais pūķa koks no Kanāriju salām. „Vecajā parkā" var apskatīt rietumu tūjas šķirnes ‘Salaspils' ciltsmāti. NBD ir viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā - vairāk nekā 15 000 augu dažādības.
NBD rīkotie stādu gadatirgi ir vieni no lielākajiem šāda veida pasākumiem Latvijā, piedāvājot plašu augļukoku, ogulāju, puķu stādu, dekoratīvo koku un krūmu sortimentu. Gaidīti ir arī amatnieki un zemnieki ar saviem ražojumiem. Gadatirgu apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug un ir sasniedzis vairākus tūkstošus.
NBD izvietojums un teritorija piedāvā plašas aktīvās atpūtas iespējas - rotaļu vietas bērniem, ērtus celiņus skrituļotājiem, taciņas nūjotājiem, zirgu izjādes.
Mūs viegli atrast, pie mums ērti atbraukt!
Ieeja Nacionālajā botāniskajā dārzā ir pretī Salaspils dzelzceļa stacijai!
)
