Nacionālais Botāniskais dārzs ir viens no Latvijas Valsts zinātnes un kultūras simboliem un reprezentē valsti savā nozarē.

Viens no NBD pamatuzdevumiem ir Latvijas savvaļas augu valsts un vietējās selekcijas kultūraugu šķirņu genofonda saglabāšana.

Gerberu kolekcijā kopumā ir 115 šķirnes, no kurām 40 ir Latvijas selekcijas - izveidotas NBD, autores - Gundega Muceniece un Māra Pinta. Kolekcija sākta veidot pirms 30 gadiem. Šāda veida kolekcija ir vienīgā Latvijā.

Krizantēmu kolekcijā ir 220 šķirnes, no kurām 35 ir izveidotas NBD, autores - Velta Zvirgzdiņa, Lauma Ozoliņa un Maija Krisberga. Kolekcija sākta veidot 20.gadsimta 60-to gadu sākumā. Krizantēmu kolekcija ir lielākā Baltijā.

Ciklamenu kolekcijā ir 30 šķirnes, no kurām 6 ir Latvijas selekcijas - izveidotas Tukumā un Bulduros. Kolekcija sākta veidot 20.gadsimta 50-to gadu beigās. NBD ir vienīgā vieta, kur ir saglabātas un tiek uzturētas Latvijas selekcijas ciklamenu šķirnes.

NBD ir izveidota un tiek uzturēta lielākā augsto zileņu jeb krūmmelleņu kolekcija Latvijā - 40 šķirnes, no kurām 4 ir veidotas NBD, autors - Alfreds Ripa. Kolekcija sākta veidot 1967.gadā, kad no Amerikas saņemti pirmie krūmmelleņu stādi un uzsākti pirmie kultūras audzēšanas izmēģinājumi Latvijā.

Zelta jāņogu kolekcijā ir 12 šķirnes, starp tām arī NBD izveidotā šķirne ‘Laila', autore - Māra Eglīte. Kolekcija sākta veidot 20.gs. 70-os gados. Arī šī kolekcija ir lielākā Latvijā.

Lielogu dzērveņu kolekcijā ir 19 šķirnes, no kurām 7 izveidotas NBD, autors Alfreds Ripa. Lielogu dzērveņu kolekcija ir pirmā šāda veida kolekcija Baltijā.

Brūkleņu kolekcijā ir 15 taksoni, tā sākta veidot 1980. gadā, atlasot ražīgus klonus Latvijas mežos. NBD izveidotas 4 šķirnes. Autori - Biruta Audriņa un Alfreds Ripa.

Par ieguldījumu netradicionālu ogulāju kultūru selekcijā un introdukcijā Alfreds Ripa 2007. gadā tika apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Dāliju kolekcija ir vairāk kā 250 šķirņu, tai skaitā  23 Latvijas autoru 88 šķirnes. Dāliju kolekcija ir viena no lielākajām kolekcijām Latvijā.

Pasaulē parka rozes ir populāras jau vairākus gadu desmitus. Tagad tās atzinīgi novērtē arī Latvijā. Ar parka rožu selekciju Nacionālajā Botāniskajā dārzā nodarbojas kopš 1960. gada. Rezultātā iegūtas 12 parka rožu šķirnes.

2007.gadā NBD rožu selekcionāre Dzidra Rieksta tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Ar LVAFA finansiālu atbalstu 2008.gadā rododendru kolekcija tika papildināta ar 24 Latvijas selekcijas šķirnēm: Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā „Babīte" iegādātas 18 šķirnes, vēl sešas saņemtas kā dāvinājums no audzētavas un personīgi no rododendru selekcionāra, akadēmiķa Riharda Kondratoviča. Rododendru kolekcijā šobrīd ir vairāk kā 260 sugu un šķirņu.

Ceriņi ir vieni no Latvijā izplatītākajiem krāšņumaugiem. Pirmo reizi Latvijas kokaudzētavu katalogos ceriņi minēti jau 1805.gadā. NBD kolekcijā ir ap 100 ceriņu šķirnes, no tām 20 selekcionētas Latvijā. Autors - Pēteris Upītis.

Latvijas Aizsargājamie augi

Latvijā ir vairāki simti reto un aizsargājamo augu sugu. Nacionālā Botāniskā dārza uzdevums ir savvaļas floras saglabāšana, veidojot apdraudēto sugu kolekciju. Šobrīd NBD kolekcijās uz lauka un sterilajās kultūrās ir vairāk nekā 130 sugas, vairākas retas sugas aug savvaļā dārza teritorijā.

Nacionālais botāniskais dārzs veic zinātnisko darbību botānikā, augu fizioloģijā un biotehnoloģijā, dendroloģijā un apstādījumu ekoloģijā, veic Latvijas apstākļiem piemērotu saimnieciski nozīmīgu kultūraugu un dekoratīvo augu introdukciju un selekciju; veido un uztur dzīvo augu kolekcijas kā sabiedrības izglītošanas objektus.

Kopš 20. gadsimta 70-iem gadiem dārza zinātnieki Raimonda Cinovska vadībā veica kokaugu floras pētījumus lauku un pilsētu parkos un dendroloģiskajos stādījumos, kopā 4806 objektos visā Latvijā. Rezultāti apkopoti periodiskajā izdevumā „Latvijas veģetācija".

Nopietni fitotaksonomiskie pētījumi vairākās sīpolaugu ģintīs tiek veikti Āra krāšņumaugu nodaļā Arņa Seisuma vadībā. Ar mūsdienīgām metodēm tiek pētīts bagātīgs materiāls, kas savākts ekspedīcijās Armēnijas, Uzbeķijas, Turcijas, Irānas u.c. kalnu un stepju rajonos. Ir savākta otrā pasaulē lielākā sīpolu sugu kolekcija, atklātas vairākas jaunas sugas.

20.gadsimta 90-to gadu vidū ir uzsākts darbs pie alstremēriju  introdukcijas. Kolekcijā ir 38 šķirnes un sugas, no kurām 5 ir NBD izdalītie perspektīvie kloni, autore - Maija Krisberga. Šāda veida kolekcija ir vienīgā Latvijā. Pašlaik tiek vērtēta alstremēriju piemērotība apstādījumiem.

2005.gadā tika uzsākta ziemeļu kaulenes ka, iespējams, perspektīvas ogulāju kultūras ieviešana Latvijā. Izmēģinājumi notiek ar šķirnēm ‘Aura' un ‘Astra'. Savvaļā ziemeļu kaulene kādreiz bija sastopama arī Latvijā, bet nu vairs tikai pie mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem.

Atšķirībā no NBD āra ekspozīcijām, Audu kultūru nodaļas darbs tiek veikts sterilos apstākļos un nav pieejamas apmeklētājiem. Ar audu kultūru palīdzību salīdzinoši nelielās platībās mēģenēs un kolbās tiek uzturēts liels augu dažādību skaits. Galvenā nozīme ir reto un apdraudēto savvaļas sugu, kā arī Botāniskā dārzā selekcionēto krāšņumaugu - gerberu, krizantēmu un parka rožu šķirņu genofonda saglabāšanai un to zinātniskajai izpētei.

Pateicoties Vides aizsardzības fonda finansiālajam atbalstam, jau piecus gadus Audu kultūru nodaļā pēta reto un apdraudēto augu diedzēšanu un kultivēšanu sterilās kultūrās (90 sugas). Pirmie augi ar šo metodi izaudzēti 2003. gadā.

Audu kultūru metode ļauj strauji savairot dabā reti sastopamus augus, kurus pēc tam var stādīt to dabiskajās augtenēs, kā arī dārzos. Botāniskajā dārzā šādi augi gan izvietoti ekspozīcijās, lai ar tiem iepazīstinātu apmeklētājus, gan arī stādīti vietās, kas tuvas dabiskajām augtenēm.

Botāniskajā dārzā visu cauru gadu ir apskatāmas Oranžērijas siltumnīcu augu kolekcijas - 1700 augu dažādības, ( 71 dzimta ar 335 ģintīm), kuras savvaļā aug tropu un subtropu joslās visā pasaulē. Vislielākā ir sukulentu kolekcija, kura pārstāvēta ar aptuveni 1000 taksoniem, pie kuriem pieder arī kaktusi. Krasulu, sedumu, eoniju, agavju, aloju, gastēriju, peperomiju, u.c. sukulentu ģintīs, katrā no tām ir redzamas vairāku desmitu augu sugas. Savdabīga ir sīpolpuķu kolekcija ar veltheimijām, hipeastriem, hemantēm, zefirantēm, krīnijām, u.c. Krāšņi ziedošie tropu krūmi - pizonijas, justīcijas, strelīcijas, brunfelzijas, klerodendri, vīteņaugi - tunbergijas, pasifloras, aristolohijas, hoijas, stefanotes, liānas - tetrastigmas, filodendri, monsteras, rafidoforas, epipremni un mūžzaļie koki -fikusi, korinokarpi, araukārijas, kusonijas. Reti audzēti augi -  stanhopejas, ligzdu asplēnijas,  pundurbanāni, selenicereji, dizigotēkas, bovijas, karisas, ceratonijas. Epifītaugi - ehmejas, bilbergijas, tilandsijas, nefrolēpes, falenopši, ripsāļi.

NBD piedāvā informatīvi izglītojošas ekskursijas ar gidu latviešu, latgaliešu, krievu un angļu valodā par augu bioloģiju, sistemātiku, de­koratīvo dārzkopību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Jau trešo sezonu Nacionālais Botāniskais dārzs saviem apmeklētājiem  piedāvā iziet ar Latvijas Vides fonda atbalstu izveidotās augu izziņas takas „Mazais loks" un „Lielais loks". Šogad pašu spēkiem turpinām darbu pie augu izziņas takas „Rietumu loks" izveides, kura apmeklētāju vērtējumam tiks nodota maijā. Augu izziņas takas ir domātas apmeklētāju ērtībām, lai bez gida pavadības varētu iegūt plašāku informāciju par Nacionālajā Botāniskajā dārzā esošajiem augiem.

Šīs sezonas jaunums būs informatīvi izglītojoša vasaras puķu ekspozīcija „Visa pasaule", kurā varēs aplūkot augus no visiem pasaules reģioniem.

Kolekcijas, kuras pašlaik nav pieejamas NBD apmeklētājiem, tiek parādītas izstādēs gan NBD, gan ārpus tā - Latvijas Dabas muzejā.

Nacionālais Botāniskais dārzs ir botānikas un dārzkopības informācijas un izglītības centrs.

Ap 60% dārza teritorijas aizņem pastāvīgās ekspozīcijas: dendrārijs (spirejas, bērzi, pīlādži, vītoli, krustābeles), rozārijs, daudzgadīgie un viengadīgie krāšņumaugi, oranžērijas, ārstniecības augi, garšaugi u.c.

Plaša sabiedrības interese ir par retiem un Latvijā mazpazīstamiem augiem. NBD aug vecākais ziedošais Amerikas tulpjukoks Latvijā, Latvijā lielākā Floridas purvciprese, sniegpārsliņu koks, trīsērkšķu gledīčija, oranžērijā aplūkojams Pasaules sarkanajā grāmatā ierakstītais pūķa koks no Kanāriju salām. „Vecajā parkā" var apskatīt rietumu tūjas šķirnes ‘Salaspils' ciltsmāti. NBD ir viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā - vairāk nekā 15 000 augu dažādības.

NBD rīkotie stādu gadatirgi ir vieni no lielākajiem šāda veida pasākumiem Latvijā, piedāvājot plašu augļukoku, ogulāju, puķu stādu, dekoratīvo koku un krūmu sortimentu. Gaidīti ir arī amatnieki un zemnieki ar dažādiem amatniecības izstrādājumiem. Gadatirgu apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug un ir sasniedzis vairākus tūkstošus.

NBD izvietojums un teritorija piedāvā plašas aktīvās atpūtas iespējas - rotaļu vietas bērniem, ērtus celiņus skrituļotājiem, taciņas nūjotājiem, zirgu izjādes.

Mūs viegli atrast, pie mums ērti atbraukt!

Ieeja Nacionālajā botāniskajā dārzā ir pretī Salaspils dzelzceļa stacijai!