Paziņojums presei Nr. 4

26.02.2010.

Svētdien, 28. februārī, Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī tiks atklāts salmu figūru festivāls.

Festivāla ideja pieder uzņēmīgiem cilvēkiem no  radošās apvienības „Utt.lv". Ideja radās, vērojot, kā cilvēki pirms Ziemassvētkiem iegādājas Ķīnā ražotas briedīšu un citu zvēru figūras. Taču gandrīz katrā Latvijas pilsētā - bērnudārzā, mākslas skolā vai puķu veikaliņā ir cilvēki, kuri prot izgatavot gaumīgus salmu objektus, kas ne vien kvalitātes, bet arī cenas ziņā ir pārāki par importa darinājumiem. Turklāt ikviens interesents itin ātri var apgūt salmu figūru veidošanas pamatiemaņas un izvietot savā pagalmā vai piemājas dārzā paša gatavotus dabīgu materiālu objektus. 

Salmu festivāla laikā Botāniskā dārza apmeklētājiem būs iespējams aplūkot vairākus desmitus salmu skulptūru, tostarp pasaku tēlus un multfilmu varoņus. Ikviens ir aicināts papildināt ekspozīciju, izveidojot savas salmu figūras. Darbu autori festivālā izstādītos objektus varēs gan pārdot un izsolīt, gan arī dāvināt vai vest atpakaļ uz savām mājām. Ik sestdienu no pulksten 12 līdz 15 tiks organizētas meistarklases, lai ikviens, kurš vēlas, var apgūt iemaņas salmu figūru veidošanā, papildināt ekspozīciju ar savu darbu un pretendēt uz balvu kategorijā „Dari kā mēs, dari ar mums, dari labāk par mums".

Atklāšanas dienā no pulksten 15:00 festivāla organizatori aicina visus ciemiņus iedzert krūzīti karstas tējas un izveidot savu salmu lelli. Ja laika apstākļi atļaus, pulksten 18:00 par godu festivālam notiks savdabīga uguņošana - salmu objekti tiks izgaismoti, un gaisā tiks palaistas gaismas laternas.

Salmu figūras Nacionālā Botāniskā dārza teritorijā varēs aplūkot līdz 5.aprīlim - otrajām Lieldienām. Festivālu organizē radošā apvienība „Utt.lv" un SIA „Salaspils Nami" sadarbībā ar v/a „Nacionālais botāniskais dārzs".

Dace Miezīte

v/a „Nacionālais botāniskais dārzs"

Vides izglītības un informācijas nodaļa

67944610; Dace.Miezite@nbd.gov.lv

Paziņojums presei Nr.3

24.02.2010.

Latvijas Dendrologu biedrība par 2010.gada koku izvēlējās purva vaivariņu. Lai arī līdz koka izmēriem šim purvos un purvainās ieplakās sastopamajam krūmam vēl „augt un augt", tomēr pārkoksnējies stumbrs skaidri norāda par auga piederību dendroflorai.

Vaivariņš ir mūzzaļš ēriku dzimtas krūms vai pundurkrūms ar izteikti reibinošu smaržu. Lapas sakārtotas pamīšus, veselas, ādainas, apakšpusē ar rūsganiem matiņiem. Ziedi balti, divdzimumu, vairogveida ziedkopās dzinumu galos. Sēklas sīkas, lineāri iegarenas, ar spārniņiem, sakārtotas pogaļās.

Lai cik tas neliktos dīvaini, vaivariņš ir ļoti tuvs rododendru radinieks un daži zinātnieki vaivariņus pat iekļauj vienā ģintī ar rododendriem.

Savvaļā zināmas ap 10 vaivariņu sugu, kas sastopami Ziemeļu puslodes arktiskajā un mērenajā joslā. Latvijā 1 suga - purva vaivariņš Ledum palustre  ir līdz 1 m augsts krūms. Ziedkopas līdz 5 cm diametrā. Zied jūnijā-jūlijā, sēklas nogatavojas un izbirst  augustā.

Latgalē vaivariņus sauc par kukužiem un šī auga vārdā nosaukta pat skaņu ierakstu studija Daugavpilī, kā arī viena no latgaļu kultūras biedrībām.

Vaivariņš ir daudzu ārstniecisku drogu sastāvdaļa, tomēr satur spēcīgas indes, un tāpēc jālieto uzmanīgi! Vaivariņa ēterisko eļļu sastāvā ir cimols, palustrīns  un ledols. Pēdējais  ir spēcīga inde, kas  iedarbojas uz nervu sistēmu. Lapās ir arī flavonoīdi, glikozīds arbutīns, miecvielas, andromedotoksīns, askorbīnskābe, mikroelementi. Gaistošās bioloģiski aktīvās vielas uzbudinoši iedarbojas  uz gļotādām, sekmē bronhu dziedzeru sekrēciju un novērš to spazmas, palielina elpošanas ceļu aktivitāti. Spēcīga antimikrobu aktivitāte, atkrēpošanas un pretklepus iedarbība. Sakaltētus dzinumus lieto kožu u.c. kukaiņu atbaidīšanai telpās.

Tautas medicīnā vaivariņus lieto arī reimatisma, podagras, diabēta, ekzēmu u.c. ādas slimību ārstēšanai. Ārīgi - uzlējums mazina nepatīkamās sajūtas kukaiņu kodumu gadījumā. Pret iesnām un gripu to novārījumu pilina degunā.

 Žāvējot vaivariņu drogu (lapu, stumbru, ziedu, augļu maisījumu), izdalās daudz ēterisko eļļu, kas izsauc stipras galvassāpes. Cilvēkiem nav ieteicams uzturēties šajās telpās! Galvassāpes un nelabu  dūšu var dabūt arī ilgstoši uzturoties vaivariņiem aizaugušos purvos vai ieplakās saulainā laikā.

Lai arī sabiedrībā pret vaivariņiem ir visai rezervētas emocijas, kas dažkārt robežojas ar bailēm, Latvijas vasara bez vaivariņiem un to ziedēšanas, šķiet, daudz ko tomēr zaudētu!

Andrejs Svilāns

Latvijas Dendrologu biedrības prezidents

Paziņojums presei Nr. 2

10.02.2010.

Latvijas republikas Valsts Augu aizsardzības dienestā reģistrētas trīs jaunas parka rožu šķirnes ‘Smaida', ‘Lelde' un ‘Enija', kuru autore ir Nacionālā Botāniskā dārza ilggadēja darbiniece, selekcionāre Dzidra Rieksta.

Parka rozes pašlaik ir ļoti populāri un ne bez pamata iecienīti apstādījumu augi. Tās izmanto dažādos veidos - grupu stādījumiem, dzīvžogiem, stādot zālienā atsevišķus krūmus. Parka rozes sāk ziedēt jūnija sākumā, 15-20 dienas agrāk nekā citu rožu grupu šķirnes, un šajā laikā parka rožu krūmi var būt dārza galvenais krāšņums.  

Nacionālā Botāniskā dārza rožu kolekcija veidota jau kopš tā pirmsākumiem 1956. gadā. Kopš 1965. gada īpaša vērība pievērsta Latvijas apstākļiem piemērotu parka rožu izaudzēšanai, par pamatu izmantojot rievaino rozi Rosa rugosa. Kopš tā laika selekcijas darba rezultātā iegūtas 18 ļoti dekoratīvas, ziemcietīgas parka rožu šķirnes. Visu šo šķirņu autore ir Dzidra Rieksta, kuras ieguldījums rožu selekcijā 2007. gadā novērtēts valstiskā līmenī, piešķirot Triju Zvaigžņu ordeni.

Jaunākās Dzidras Riekstas parka rožu šķirnes ‘Smaida', ‘Lelde' un ‘Enija' visas ir pieticīgas augšanas apstākļu ziņā, ziemcietīgas un izturīgas pret sēņu ierosinātām slimībām un kaitēkļiem. Tās zied ļoti bagātīgi un gandrīz nepārtraukti no jūnija sākuma līdz salam.

Parka rožu šķirne ‘Smaida' ieteicama audzēšanai dzīvžogos, grupu stādījumos, atsevišķi zālienos. Šīs šķirnes ziedi ir spilgti rozā ar purpura nokrāsu, pildīti (25-30 vainaglapas), lieli (7-9 cm diametrā), smaržīgi, sakopoti lielās ziedkopās, veido augļus. Pumpuri plati olveida, viegli atveras, pēc noziedēšanas vainaglapas viegli nobirst. Lapas vidēji lielas, rievainas, spīdīgas, tumši zaļas. Krūms plati olveida, augsts (80-120 cm), kompakts, labi zarots, dzeloņainiem dzinumiem.

Parka rožu šķirne ‘Lelde' ieteicama audzēšanai grupu stādījumos vai atsevišķi zālienos, kā arī lielos podos. Ziedi balti, pildīti (38-43 vainaglapas), vidēji lieli (5-6 cm diametrā), zvaigžņveida, smaržīgi, sakārtoti lielās ziedkopās. Pumpuri plati olveida, viegli atveras, vainaglapas labi nobirst pēc noziedēšanas. Lapas ļoti mazas, rievainas, spīdīgas, tumši zaļas. Krūms vidēji augsts (50-60 cm), plats krūmveida, kupls, labi zarots, dzeloņainiem dzinumiem.

Parka rožu šķirne ‘Enija' ieteicama vidēji augstiem dzīvžogiem, arī grupu stādījumos. Ziedi tumši purpura (ļoti efektīga krāsa), pildīti (20-25 vainaglapas), vidēji lieli (6-7,5 cm diametrā), smaržīgi, sakopoti lielās ziedkopās, veido augļus. Pumpuri plati olveida, viegli atveras, vainaglapas viegli nobirst pēc noziedēšanas. Lapas mazas, rievainas, spīdīgas, tumši zaļas. Krūms vidēji izplests, 70-90 cm augsts, kompakts, dzeloņainiem dzinumiem. Labi ziemo, aug un zied kā patsakņu roze.

Dace Miezīte

v/a „Nacionālais botāniskais dārzs"

Vides izglītības un informācijas nodaļa

67944610; Dace.Miezite@nbd.gov.lv

Paziņojums presei Nr.1

21.01.2010.

Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī veiktais netradicionālo ogulāju selekcijas darbs vainagojies ar divām jaunām šķirnēm: augsto zileņu šķirne ‘Salaspils Izturīgā' un brūkleņu šķirne ‘SALASPILS RAŽĪGā' 2010. gada sākumā apstiprinātas Latvijas Valsts augu aizsardzības dienestā. Šķirņu selekcija notiek NBD Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļā dr. biol. Alfreda Ripas vadībā.

Augstās zilenes, tautā dēvētas par krūmmellenēm, šobrīd Latvijā ir jau pazīstama kultūra. To popularitāte aizvien pieaug, jo ogas ir garšīgas un veselīgas, bet krūmi - dekoratīvi visu gadu. Augsto zileņu šķirņu introdukcija un pirmie audzēšanas izmēģinājumi veikti tieši Salaspilī - pirmie divi stādi no Amerikas tika saņemti 1967. gadā. Jau vairākus gadu desmitus notiek selekcijas darbs, lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes, kas izturīgas pret slimībām. Pašlaik NBD kolekcijā ir 40 augsto zileņu dažādības.

Brūklenes - mūžzaļie pundurkrūmiņi - bieži sastopamas Latvijas mežos, taču ne tik bieži tiek kultivētas. Nacionālajā Botāniskajā dārzā kopš 1980. gada no brūkleņu savvaļas audzēm tiek atlasīti un pavairoti ražīgākie kloni. Pašlaik brūkleņu kolekcijā ir 15 taksoni - šķirnes, kloni, sēklaudži. Brūkleņu krūmiņi ir 16-35 cm augsti, kompakti, tie veido dekoratīvu mūžzaļu segumu. Tie īpaši pievilcīgi ziedēšanas laikā (maijā, jūnijā) un ogu gatavošanās laikā (augusta beigās - septembra sākumā).

Augsto zileņu šķirne ‘Salaspils Izturīgā' ir atlasīta no Eša zileņu (Vaccinium ashei) sējeņiem. Tā piemērota audzēšanai visā Latvijas teritorijā. Šķirne ir ziemcietīga un salizturīga: praksē novērots, ka pat pēc 1994. gada ziemas, kad sals sasniedza -39^oC, krūmi deva bagātīgu ogu ražu. Nav novērota augu saslimšana ar parazitārajām slimībām vai kaitēkļu bojājumi. Desmitgadīgi šķirnes ‘Salaspils Izturīgā' krūmi NBD stādījumos ir 1,5 m augsti. Pavasarī to lapu žāklēs vai dzinumu galos veidojas baltu ziediņu ķekari. Augustā vai septembra sākumā katrā ķekarā nogatavojas līdz 33 apaļām, gaiši zilām, vidēja lieluma ogām. Vidējā šķirnes ‘Salaspils Izturīgā' ogu raža vienpadsmit gadu laikā NBD - 2,8 kg no krūma, bagātīgākajos gados - gandrīz 6 kg no krūma. Vēlāk rudenī krūmu lapas krāsojas sarkanas, bet ziemā spilgti sarkana ir viengadīgo sānzaru miza. Augstās zilenes jāaudzē skābā (pH 4,5-5,8), trūdvielām bagātā ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Ieteicams audzēt gaišās, saulainās vietās. Veģetācijas periodā stādījumi jāmēslo ar makro- un mikroelementiem, bezlietus periodā - jālaista. Rudenī augu apdobes jānosedz ar 7-10 cm biezu mulčas slāni.

Brūkleņu šķirne ‘Salaspils Ražīgā' ir atlasīta no savvaļas brūkleņu (Vaccinium Vitis-idaea) audzes.  No viena pieauguša šīs šķirnes krūmiņa var novākt 90-180 g ogu, no 1 m² - līdz pat 1 kg brūkleņu. Šķirne ir ziemcietīga, izturīga pret kaitēkļiem un slimībām - lieliski piemērota ogulāju stādījumu ierīkošanai Latvijas piemājas dārzos un zemnieku saimniecībās. Brūklenes jāaudzē skābā (pH 3,5-5,0), ūdens un gaisu caurlaidīgā augsnē ar pietiekamu (vismaz 2%) organisko vielu saturu. Ieteicama skābas kūdras pievienošana. Vēlams audzēt atklātā, līdzenā laukā. Nav ieteicams stādīt vietās ar augstu gruntsūdens līmeni un lielu salnu iespējamību. Veģetācijas periodā stādījumiem jānodrošina laistīšana, kā arī aizsardzība no pavasara salnām. Pavasaros mēslo ar minerālmēslojumu, rudeņos mulčē ar kūdru.

Dace Miezīte

v/a „Nacionālais botāniskais dārzs"

Vides izglītības un informācijas nodaļa

67944610; Dace.Miezite@nbd.gov.lv