Saimnieciski izmatojamo augu nodaļa

Saimnieciski izmantojamo augu nodaļā izveidotas ārstniecības (246 taksoni), tehnisko (240 taksoni) un lopbarības augu (70 taksoni) ekspozīcijas.

Nodaļas darbinieki: vad. pētnieks Dr. biol. Alfrēds Ripa, vad. speciālistes Biruta Audriņa un Līvija Sarja veic selekcijas darbu ar lielogu dzērvenēm, augstajām zilenēm, brūklenēm, sausseržiem un smiltsērkšķiem. Par ieguldījumu netradicionālo ogulāju kultūru introdukcijā un ieviešanā Latvijā Alfrēds Ripa 2007. gadā saņēma Triju zvaigžņu ordeni.

Lielogu dzērveņu (Oxycoccus macrocarpus (Ait.) Pers.) kolekcijā ir 19 šķirnes. Kolekcijā iekļautas arī 7 NBD selekcionētās šķirnes: ‘Salaspils Agrās', ‘Kalnciema Tumšā', ‘Dižbrūklene' u. c.

Dzērveņu kolekcija ir dekoratīva visu veģetācijas periodu, bet īpaši skaista tā ir ziedēšanas (VI, VII), ogu nogatavošanās (IX) un lapu krāsošanās laikā (IX, X).

Augsto zileņu (Vaccinium corymbosum L.) kolekcijā pašlaik 40 šķirnes, t. sk., arī 4 NBD selekcionētās šķirnes: ‘Salaspils Izturīgā', ‘Lielogu', ‘Augusta', ‘Agrīnais Kovills'.

Zileņu kolekcija ir dekoratīva to ziedēšanas (V, VI) un ogu nogatavošanās laikā (VIII, IX).

Sausseržu ar ēdamām ogām (Lonicera kamtschatica Pojark., L. edulis u.c.) kolekcijā ir 40 šķirnes un perspektīvās formas. Kolekcija papildināta ar NBD selekcionētajām perspektīvajām formām ‘Lielogu', ‘Salaspils-1'. Sausserži - Latvijas apstākļos visagrāk ražojošā ogu kultūra, to ogas nogatavojas pirms zemenēm.

Zelta jāņogu (Ribes aureum Pursh.) kolekcijā ir 12 šķirnes. To skaitā ir NBD izveidotā šķirne ‘Laila'. Zelta jāņogas ir ļoti dekoratīvas, to lapas, līdzīgas ērkšķogu lapām, rudenī krāsojas oranži sarkanos toņos. Ziedi ir zeltaini dzelteni, smaržīgi. Ogas melnas, brūngani purpurkrāsas vai oranži dzeltenas.

Brūkleņu (Vaccinium vitis-idaea L). šķirņu kolekcijā ir 15 taksoni. Kolekcija sākta veidot 1980. gadā, atlasot ražīgus klonus Latvijas mežos. No tiem izdalīti šķirne ‘Salaspils Ražīgā' un forma ‘Salaspils-2'. 1988. gadā kolekcija papildināta ar NBD izveidotu šķirni ‘Rubīna Lāse', 1995. gadā - ‘Jūlija'. Brūkleņu krūmiņi veido dekoratīvu mūžzaļu segumu, kas īpaši pievilcīgs ziedēšanas (V, VI) un ogu gatavošanās laikā (VII-IX).

Smiltsērkšķu (Hippophaë rhamnoides L.) kolekcijā ir 20 šķirnes un formas. 2001. gadā tā papildināta ar NBD izveidotu apputeksnētāju (vīrišķo augu) ‘Bezērkšķu' un ar vairākiem perspektīviem sēklaudžiem. Smiltsērkšķu stādījums ir īpaši krāšņs augļu gatavošanās laikā (VIII,IX), kad uz sudraboti pelēkzaļo lapu fona izceļas dzelteno un oranžo augļu „vālītes".

Vīnogulāju (Vitis vinifera L.) kolekcijā - 16 šķirnes; avenes (Rubus idaeus L.)   - 12 šķirnes; kazenes (Rubus caesius L.) un aveņu-kazeņu hibrīdi (Rubus x loganobaccus) - 5 šķirnes, ziemeļu kaulenes (Rubus arcticus) - 3 šķirnes; irbenes (Viburnum opulus L.) - 18 šķirnes un hibrīdi; parastās aktinīdijas (Actinidia kolomikta (Maxim. & Rupr.) Maxim.) - 24 šķirnes. Ir arī apiņu kolekcija (Humulus lupulus L.) - 13 šķirnes; lazdas (Corylus) - 27 šķirnes, pīlādži (Sorbus) - 35 taksoni; melnais plūškoks (Sambucus nigra) - 3 šķirnes.