Jaunā ornažērija


Jaunās oranžērijas būvniecība noritēja projekta „Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex-situ infrastruktūras izveide” (3DP/3.4.3.0/11/IPIA/VARAM/001) ietvaros, kuru finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Būvdarbus veica SIA „EKOTEH BŪVE”. 

Jaunā oranžērija apmeklētājiem durvis vērs 2015. gada pavasarī, kad pēdējie augi tiks svinīgi pārnesti uz modernajām telpām! Jau tagad varat būt liecinieki, kā norit nozīmīgās būves celtniecības darbi. Sekojiet līdzi mūsu jaunumiem, lai nenokavētu jaunās oranžērijas atklāšanu!

Pasākumu kalendārs

Sekojiet mums Facebook

Botāniskais dārzs

Kopti dārzi ar svešādiem augiem bija valdnieku lepnums jau pirms 3 tūkstošiem gadu. Viduslaiku klosteru dārzos tika audzēti dažādi pārtikas un ārstniecības augi. Botānisko dārzu kā zinātnisku augu kolekciju sākums ir renesanses universitāšu dārzi 16. gs. Itālijā — Pizā, Boloņā, Padujā. Lielākoties tajos auga pazīstamie, Eiropai raksturīgie ārstniecības augi.

1621. gadā Anglijas karalistē dibina Oksfordas universitātes botānisko dārzu, lai slavētu mācīšanos un Dieva spozmi, ko pierāda dabas daudzveidība. 16. un 17. gs. ir lielo ģeogrāfisko atklājumu laiks, un botāniskie dārzi kļūst par pētniecības laboratorijām.

Lielvalstis Spānija, Lielbritānija un Francija no savām kolonijām ieved Eiropā daudz eksotisku augu. 17. gs. botānika kļūst par atsevišķu, no farmācijas neatkarīgu zinātni. Jau 18. gs. izveidojas augu klasifikācija un sistematizācija, kas īpašu nozīmi iegūst industriālās revolūcijas laikā — 18. gs. beigās, kad augu audzēšana kļūst par industriju.

Paraugieties apkārt! Mūsdienu botānisko dārzu pirmsākums bija pāris dobes klostera pagalmā, kurās kaut ko pret klepu audzēja mūks, kurš savas zināšanas nodeva savam māceklim – citam mūkam. Aizrautīgi pētnieki devās bīstamās ekspedīcijās nedrošos kuģos, pārvedot dīvainus un neredzētus svešzemju augus, kas sākotnēji, kā kartupeļu ziedi galma dāmu matos, bija dārga izklaide. Tomēr cilvēka neatlaidīgais izzinātāja gars turpināja meklēt likumsakarības augu formās un veidos, un praktiskā pieeja ļāva rast augiem aizvien jaunu lietojumu un glāba no bada veselas tautas. Mūsdienās šis darbs tiek turpināts. Pētnieki meklē veidus, kā pielāgot augus vietējam klimatam, palielināt ražas un izmantot tos rūpniecībā.

Mūsdienās zinātniekiem ir vēl viens svarīgs uzdevums — pasargāt izzūdošo augu sugas, saglabāt kultūraugu savvaļas radiniekus, kuri, iespējams, glabā daudzu noslēpumu risinājumus un arī glābiņu no daudzām nākotnes problēmām.