|
Nacionālā Botāniskā dārza ORANŽĒRIJAS kolekciju veidošana uzsākta 1956. gadā. Ik gadus kolekcija tiek papildināta ar augiem, kas izaudzēti no starptautiskās sēklapmaiņas programmas ceļā iegūtām sēklām un spraudeņiem. Pašlaik oranžērijā aplūkojami aptuveni 1700 augu taksoni no visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu. Oranžērijā mīļi gaidīti visi telpaugu mīļotāji smelties iedvesmu māju, sabiedrisko telpu interjera un dārzu noformēšanai. Daudzus telpaugus iespējams iegādāties, kā arī saņemt oranžērijas speciālistu konsultācijas par to kopšanu. SVARĪGI! Apmeklējot oranžēriju, ļoti lūdzam neaiztikt augus. Atcerieties, ka kolekcijā ir vairāki stipri indīgi augi. Saskarsme ar tiem var izraisīt ādas kairinājumu un veselības problēmas! Oranžērijas lepnums ir sukulentu kolekcija. Sukulento augu pētniecība un audzēšana Botāniskajā dārzā aizsākta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad tika eksperimentāli pārbaudīta kaktusu un krasulu dzimtu augu sausumizturība un piemērojamība audzēšanai telpās. 1963. gadā Botāniskā dārza telpaugu izpētes grupa izstrādāja tehnoloģiju sukulentu pavairošanai un kompozīciju veidošanai uz poraina kaļķakmens. „Miniatūrie akmensdārzi" tika eksportēti uz ārzemēm, saņēma vairākas medaļas starptautiskās izstādēs, un starp telpaugu mīļotājiem nav zaudējuši popularitāti līdz šai dienai. Īpašs oranžērijas speciālistu piedāvājums ir florāriju veidošana. Florāriji ir miniatūri "dārzi", kas iestādīti daļēji noslēgtā telpā - stikla traukā. Šajos "dārzos" tiek stādītas zinātniski pamatoti izvēlētas sukulento augu sabiedrības. Būtībā florāriji ir nelielas ekosistēmas, kurās augi dzīvo paši savu neatkarīgu dzīvi, aug un attīstās, prasot minimālu kopšanu. Florārijs ir lieliska dāvana. Tas labi iederas jebkurā gaišā telpā, piešķirot tai neparastu akcentu. 
Agave americana 'Variegata' 
Kaktusu kolekcija | | Oranžērijā var aplūkot sukulentus, kas sasnieguši ievērojamu vecumu un izmērus (lielus kaktusus, kokveida alojes un agaves, „naudas koku" Crassula portulacea, kurš pie mums audzis kopš 1958. gada, un citus). Ir arī biezlapji, kas veidoti kā bonsai kociņi, lietpratēju veidotas sukulentu un epifītaugu kompozīcijas. Sukulentu kolekcija izvietota apskatei divās no oranžērijas piecām siltumnīcām (skat. "Oranžērijas ceļvedi"). Sukulentu siltumnīcā 2008. gadā par LVAFA atbalstītā projekta līdzekļiem tika uzlaboti kolekcijas uzturēšanas un izvietošanas apstākļi, iekārtota jauna ekspozīcija. Siltumnīcā izvietota ievērības cienīga dziednie-cisko aloju un agavju dažādība, katru no šīm ģintīm pārstāv vairāk nekā 30 sugas. Aplūkojamas arī gastērijas (20 sugas), peperomijas (20 taksoni), kalanhojes (15 taksoni), eiforbijas (13 sugas), sansevjēras, tievu garstumbru kaktusi - selenicereji, eriocereji, kā arī visai eksotiskie sukulentie efejvīni un neparastās bovijas. Kaktusu siltumnīcas ekspozīcijā iespējams ērti aplūkot lielāko daļu no kaktusu kolekcijas, kurā ir vairāk nekā 500 dažādības. Ekspozīcijā ir arī krasulu dzimtas augi no pasaules sausajiem tropu un subtropu apgabaliem - pāri par 50 krasulu, 40 sedumu un 20 eoniju dažādības, monantes, kotiledoni, cianotes, eševērijas, kā arī 17 pusdienziedu dzimtas augu sugas. Savienotājsiltumnīcā apskatei piedāvājam daudzveidīgas senēcijas (21 suga), ceropēgijas (11 sugas), epifītaugus. | | Subtropu siltumnīcā izvietoti kokaugi, krūmi un vīteņaugi no visas pasaules. Viens no vecākajiem un ievērojamākajiem tropu siltumnīcas kokiem ir pūķkoks Dracaena draco no Kanāriju salām, tas ir 42 gadus vecs un vairāk nekā 3 metrus augsts. Līdzās tam aug arī citas dracēnas, to Amerikas radinieces - nolinas, kā arī pēc izskata līdzīgās jukas. Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu izcelsme ir arī dzelkšņainajiem kokiem čorīzijām, mimozlapu jakarandām, kasijām ar citrondzelteniem ziediem un krāšņi ziedošajiem krūmiem - smaržīgajām brunfelsijām un rozā bugenvilejām. No Austrālijas tropiem cēlušies koki ar lielām, mīkstām lapām brahihitoni, neparastie skuju koki - araukārijas, lielai kosai līdzīgie koki kazuarīni, kā arī kalistemi - krūmi, kuru ziedi atgādina pudeļu birstes. Āzijas izcelsme ir segliņiem, šeflērām, skuju kokiem kriptomērijām un galviņīvēm. Eiropas Vidusjūras reģionā cēlušies olīvkoki, pīnijas, lauru koki, bet Dienvidāfrikas savannās cēlušās kusonijas. Tropu kokaugu kolekcijai krāsainību visos gadalaikos piešķir raiblapainās fikusu šķirnes (kolekcijā ir 24 fikusu taksoni, tajā skaitā vīģe Ficus carica). Oranžērijā aug ne viens vien augļu koks - ne tikai diezgan pierastie citronkoki, bet arī tādi tropu pārtikaugi kā feihojas, psīdijas un eriobotrijas. Protams, nedrīkst aizmirst arī banānus, kas gan nav koki, bet grandioza izmēra lakstaugi. Siltzemju vīteņaugi un kāpelētājaugi, pieturoties pie balstiem, cenšas piepildīt siltumnīcu līdz pat griestiem. Tas jau ir izdevies vairākiem lieliem kallu dzimtas augiem - filodendriem, kuru stāvi ar lielajām lapām aizņēmuši vairākus metrus kā augstumā, tā platumā. Pavisam kallu dzimtas kāpelētājaugu kolekcijā ir 9 filodendru sugas, kā arī 3 monsteru taksoni, 2 epipremnu un 2 rafidoforu dažādības un ložņu antūrija. Vienu siltumnīcas stūri ieņēmusi Voinera tetrastigma. Tropu mājā aug arī krāšņi ziedoši vīteņaugi - stefanotes, tunbergijas, aristolohijas (6 sugas), līdzās tām - tropu pārtikaugi dioskorejas (5 sugas). Daudz ir jaunu vīteņu, ceram uz to ziedēšanu nākotnē: nesen stādītas podranejas, mandevillas, trompetvīni, vistērijas. Ap balstu vijas arī asparāgi (11 taksoni). Efejas, efejvīni un hoijas tiek audzēti podos kā nokareni augi, tāpat arī komelīnu dzimtas ložņājošie augi tradeskancijas, zebrīnas, kalīzijas un cianotes, kopā 13 dažādības. Vēl šajā siltumnīcā var aplūkot Āfrikas skaistākos ziedus strelīcijas, kas plaukst ziemas beigās, hedīhijas, justīcijas, ofipogonus un daudzus citus augus. | | 
Ficus elastica 'Sophia' 
Philodendron tripartitum zieds 
Philodendron selloum 
Hoya bandaensis ziedi | 
Aechmea recurvata 
Rhipsalis 
| | Oranžērijas tropu siltumnīca atvēlēta krāšņlapainajiem un skaisti ziedošajiem lakstaugiem un sīpolaugiem. Tajā izvietota bromēliju dzimtas epifītaugu kolekcija (35 dažādības no 12 ģintīm), pilejas (6 sugas), smaržīgie plektranti (6 dažādības), begonijas, rējas, singonijas, tolmejas. Efektīgus aizkarus veido nokarenie epifītiskie kaktusi - ripsāļi (37 dažādības). Šeit aug un savā laikā krāšņi zied amariļļu dzimtas sīpolaugi - hipeastri, amariļļi, klīvijas, faedranasas, kā arī sīpolaugi ar neparastiem ziediem no citām dzimtām - agapanti, veltheimijas, gloriosas. Plaši pārstāvēta akantu dzimta - ruēlijas, barlerijas, beloperones, krosandras, justīcijas u.c. Ne mazums arī ziedošu kallu dzimtas augu - amorfofalli, antūrijas, spatifīlas, zantedešijas. Lielu augu podus rotā augi - sīklapīši: mulenbekijas, mirsīnes, soleirolijas, ložņu fikusi, selaginellas. Šeit apskatāmi arī bonsai tehnikā veidoti kociņi. Siltumnīcu ekspozīcijas grezno papardes - dažādas nefrolēpes, asplēnijas, krētas spārnpapardes, cirtomijas, polipodijas, adiantes, platicērijas. |
|
)
