Lielogu dzērveņu (Oxycoccus macrocarpus (Ait.) Pers.) kolekcijā ir 19 šķirnes, tostarp 7 šķirnes, kas  selekcionētas NBD: ‘Salaspils Agrā', ‘Kalnciema Tumšā', ‘Kalnciema Agrā', ‘Kalnciema Ražīgā', ‘Septembra' un ‘Dižbrūklene'. Ražīgākās šķirnes ražo pat 10 l ogu uz 1 m².  

Lielogu dzērveņu šķirne

'Salaspils Agrā' 

Brūkleņu šķirne 'Salaspils Ražīgā'

Brūkleņu (Vaccinium vitis-idaea L.) kolekcija NBD veidota kopš 1980. gada, atlasot ražīgus brūkleņu klonus Latvijas mežos. Pašlaik kolekcijā ir 15 taksoni - šķirnes, kloni, sēklaudži, tostarp NBD selekcionētās šķirnes: ‘Salaspils Ražīgā', ‘Salaspils-2', ‘Rubīna Lāse', ‘Jūlija'. No brūklenēm iespējams iegūt pat 2 ražas - augusta sākumā un septembra beigās.

 Augsto zileņu (Vaccinium corymbosum L.) kolekcijā pašlaik ir 40 šķirnes, tajā skaitā 4 NBD selekcionētās šķirnes: ‘Salaspils Izturīgā', ‘Lielogu', ‘Augusta', ‘Agrīnais Kovills'. Krūmi ir ļoti dekoratīvi, īpaši rudenī, kad lapas krāsojas sarkanas. No viena augsto zileņu krūma var iegūt līdz pat 13 kg garšīgu deserta ogu.

Augsto zileņu šķirne

'Salaspils Izturīgā'

Zelta jāņoga 'Laila'

Zelta jāņogu (Ribes aureum Pursh.) kolekcijā ir 12 šķirnes - šī ir lielākā kolekcija Latvijā. Tajā ir arī NBD izveidotā šķirne ‘Laila'. Zelta jāņogas ir dekoratīvi krūmi, to lapas līdzīgas ērkšķogu lapām, rudenī krāsojas dzelteni sarkanā krāsā. Ziedi zeltaindzelteni, smaržīgi. Ogas ar saldskābu, ērkšķogām līdzīgu garšu. No pieauguša, labos apstākļos auguša krūma var iegūt pat 11 kg augļu.

Kamčatkas sausseržu (Lonicera Kamtschatica Pojark.) kolekcijā ir 40 šķirnes un perspektīvās formas ar ēdamām ogām. NBD radītas perspektīvas formas ‘Lielogu' un  ‘Salaspils-1'. Kamčatkas sausseržu tumši zilie augļi nogatavojas ļoti agri - jūnija sākumā, pirms zemenēm.

Kamčatkas sausserža ogas

Smiltsērkšķu šķirne

'Botaņičeskaja Ļubiteļskaja'

Smiltsērkšķu (Hippophae rhamnoides L.) kolekcijā ir 20 smiltsērkšķu taksoni - šķirnes un formas. NBD ir selekcionēta apputeksnētāju (vīrišķo augu) šķirne ‘Bezērkšķu' un vairāki perspektīvi sēklaudži. Smiltsērkšķi ir divmāju augi. No ražīgāko šķirņu, piemēram, ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja' un ‘Augustinka, sievišķajiem augiem var sagaidīt vairāk nekā 25 kg augļu gadā.

Irbeņu  (Viburnum opulus L.) kolekcijā ir 18 taksoni - šķirnes, hibrīdi un formas, starp tām populāras šķirnes ‘Otbornaja iz Ļeņingrada', ‘Kijevskaja Sadovaja', ‘Souzga' u.c.

Irbenes ogas

Aktinīdiju ziedi un lapas

Aktinīdiju (Actinidia kolomikta (Maxim.et Rupr.) Maxim.) kolekcijā ir 24 taksoni, tostarp populāras šķirnes ‘Krupnoplodnaja', ‘Pavlovskaja', ‘Nahodka', ‘Matovaja', ‘VIR -1' u.c. Aktinīdijas ir divmājnieki, vīrišķie augi ir izcili dekoratīvi - vasarā daļa to lapu krāsojas baltas un koši rozā. Aktinīdiju augļi - zaļas ogas, kas pēc formas atgādina cilindriskas ozolzīles - ir ļoti bagāti ar C vitamīnu.

2005.gadā tika uzsākta ziemeļu kaulenes (Rubus arcticus L.) kā, iespējams, perspektīvas ogulāju kultūras ieviešana Latvijā. Izmēģinājumi notiek ar Somijā radītām šķirnēm ‘Aura' un ‘Astra'. Ziemeļu kaulene Latvijā kādreiz bijusi sastopama savvaļā, bet nu vairs tikai pie mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem.

Ziemeļu kaulene pavasarī

NODAĻAS PĀRZIŅĀ IR ARĪ ŠĀDU

SAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMU AUGU

KOLEKCIJAS:

• Ārstniecības augi (220 dažādības)
• Aromātiskie un garšaugi (110 dažādības)
• Lopbarības augi (80 dažādības)
• Nektāraugi (20 dažādības)
• Šķiedraugi (10 dažādības)
• Miecvielu augi (13 dažādības)
• Eļļas augi (18 dažādības)
• Krāsu augi (25 daudzgadīgo un 8 viengadīgo augu taksoni)

Piedāvājam ieskatu kolekcijās -

 dažu daudzveidīgi izmantojumu augu īsus aprakstus.