Maršruts „Mazais loks" sākas pie ieejas, kur aplūkojama parastās gobas (Ulmus glabra) nokarenā forma ‘Pendula'. Virzoties pa labo pusi tūju dzīvžogam, apskatāma mainīga krāšņumaugu ekspozīcija. Pavasarī te zied tulpes un narcises, vasarā - lilijas, īrisi, saulgriezes, rudenī - dālijas, krizantēmas.

Cauri cirpta liepu dzīvžoga arkai maršruts turpinās centra stādījumos - "Vecajā parkā". Stādījumi veidoti 20. gadsimta divde­smitajos - trīsdesmitajos gados, to uzdevums bija iepazīstināt klientus ar Šoha stādaudzētavas sorti­mentu. Īpaši interesanti apskates objekti „Vecā parka" teritorijā ir trīsērkšķu gledīčija, parastā ozola  sarkanlapu šķirne 'Timuki', Amerikas tulpjukoks, trīslapu ptēleja, Benksa priede, milzu tūja, Kanādas tsuga u.c.

"Vecā parka" malā ir izvietota Latvijas reto un aizsargājamo augu ekspozīcija. Tajā izstādīti augi, kas izaudzēti no audu kultūrām in vitro.

Oranžērijas 5 siltumnīcās 300 m² platībā izvietotas vairāk nekā 1700 augu dažādības. Īpaši bagātīgas ir kaktusu un citu sukulentu kolekcijas. Pēdējos 5-7 gados NBD oranžērijās uzziedējuši un pat ražojuši sēklas tādi siltzemju augi, par kuriem literatūrā norādīts, ka tie siltumnīcās nezied - agave, pūķkoks, filodendri, tetrastigma u.c.

 Maršruta turpinājumā - dienziežu, peoniju un hostu  kolekcijas. To ziedēšanas laiks ir īpaši krāšņs un bagātīgs.

 Tālāk dodamies dendrārija virzienā. Laika apstākļus palīdzēs noskaidrot egle - barometrs. Pie ieejas dendrārijā aug baltā vītola (Salix alba) šķirne ‘Sericea' jeb sudrabvītols.

 NBD Dendrārijs ir viens no lielākajiem Ziemeļaustrumeiropā - vairāk nekā 3500 kokaugu sugas, formas un šķirnes. Ejot pa „Mazo loku", dendrārijā vispirms aplūkojamas kadiķu, tūju un lapegļu kolekcijas, tālāk - egles, ciedrupriedes, Kanādas tsugas jeb hemlokegles.

 Tālāk abās pusēs ceļam izvietota ēriku dzimtas augu ekspozīcija. Rododendri aug aiz žoga, lai ziemā pasargātu tos no stirnām, kas kāras pēc ziedpumpuriem.

 Metot loku, maršruts turpinās gar krustābeļu jeb vilkābeļu (Crataegus) kolekciju, kura ir viena no lielākajām Eiropā (aptuveni 200 taksoni).

 Ceļa labajā pusē apskatāmas priežu un duglāziju sugas, bet kreisajā pusē egļu, īvju sugas, formas un šķirnes, baltegles, kā arī īpašs retums - Latvijā lielākā Floridas purvciprese.

 Pie mūra sienas izvietota viršu kolekcija, aiz sienas aug ugunsērkšķis jeb sarkanā pirakanta. hortenzijas, klinšrozītes jeb krūmu čužas, magnolijas.

 Rozārijā apskatāmas 280 rožu šķirnes, ku­ras pārbaudes rezultātā atzītas par piemērotām Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Pavisam rožu kolekcijā tiek uzturētas gandrīz 500 šķirnes.

Krustojuma malā aug parastās egles forma Virgata, saukta par čūskegli. Centrālā ceļa kreisajā pusē apskatāma paklājdobe, kuras sortiments un raksts mainās katru gadu.

 Turpinot ceļu, aplūkojama NBD selekcionēto parka rožu šķirņu kolekcija. Uz tūju dzīvžoga fona vasarā un rudenī uzmanību piesaista atraktīvi veidotā krāšņumaugu ekspozīcija.

  Labajā pusē zālienā izceļas kalnu priežu grupa, Amūras korķkoks un asās egles jeb sudrabegles. Maršrutu noslēdz tūju alejai iepretī esošie kadiķu stādījumi ar lielu sugu un formu daudzveidību kompozīcijā ar ēriku, viršu un klinšrozīšu šķirnēm, kā arī lokveida dobēs izkārtota mainīga krāšņumaugu ekspozīcija.