Stendi un maršruti tapuši pateicoties Latvijas Vides fonda atbalstam.

Maršruts „Mazais loks" sākas pie ieejas, kur aplūkojama parastās gobas (Ulmus glabra) nokarenā forma ‘Pendula'. Virzoties pa labo pusi tūju dzīvžogam, apskatāma mainīga krāšņumaugu ekspozīcija. Cauri cirpta liepu dzīvžoga arkai maršruts turpinās centra stādījumos - "Vecais parks". Stādījumi sākti veidot 20. gadsimta divde­smitajos- trīsdesmitajos gados, to uzdevums bija iepazīstināt klientus ar Šoha stādaudzētavas sorti­mentu un tie kalpoja firmas reprezentācijai.

Šobrīd īpaši interesanti apskates objekti „Vecā parka" teritorijā ir trīsērkšķu gledīčija (Gleditsia triacanthos), parastā ozola (Quercus robur) šķirne „Timuki", Amerikas tulpjukoks (Liriodendron tu­lipifera), trīslapu ptēleja (Ptelea trifoliata), Benksa priede (Pinus banksiana), milzu tūja (Thuja plicata) un Kanādas tsuga (Tsuga canadensis).

Kopš 1981. gada NBD tiek veidota un uzturēta Latvijas reto un aizsargājamo augu kolekcija, kurā ir vairāk kā 80 sugu. Ekspozīcija pašlaik ir apskatāma "Vecā parka" malā.

Oranžērijas 4 siltumnīcās 300 m² platībā izvi­etotas 1700 augu dažādības. Pēdējos 5-7 gados NBD oranžērijās uzzied un pat ražo sēklas tādi siltzemju augi, par kuriem literatūrā norādīts, ka tie nebrīvē nezied - agave (Agave), pūķkoks (Dracaena draco), filodendrs (Philodendron), tetrastigma (Tetrastig­ma) u.c.

Turpinot maršrutu, aplūkojamas dienziežu (Hemerocallis) un peoniju (Paeonia) kolekcijas. To ziedēšanas laiks ir īpaši krāšņš un bagātīgs.

Tālāk dodamies dendrārija virzienā. Laika apstākļus palīdzēs noskaidrot egle - barometrs. Pie ieejas dendrārijā aug baltā vītola (Salix alba) šķirne ‘Sericea' jeb sudrabvītols. Dendrārija veidošana sākusies 1959. gadā. Tas ir viens no lielākajiem dendrārijiem Ziemeļaustrumeiropā - vairāk par 3500 kokaugu sugām, formā, un šķirnēm. Dendrārijam ir 2 daļas - vecākā (20 ha), kur koki un krūmi stādīti atbilstoši filoģenētiskajai sistēmai un - jaunākā (25 ha), kur stādījumi ierīkoti pēc ģeogrāfiskā principa. Ejot pa „Mazo loku", dendrārijā vispirms aplūkojamas kadiķu (Juniperus), tūju (Thuja), lapegļu (Larix), egļu (Picea) kolekcijas, kā arī Kanādas tsugas jeb Kanādas hemlokegles (Tsuga canadensis). Ēriku dzimtas (Ericaceae) augu, tai skaitā rododendru, ekspozīcija izvietota abās pusēs ceļam, kurš, metot loku, turpinās gar krustābeļu jeb vilkābeļu (Crataegus) kolekciju, kura ir viena no lielākajām Eiropā. Ceļa labajā pusē apskatāmas priežu (Pinus) un duglāziju (Pseudotsuga) sugas, bet kreisajā pusē egļu (Picea), īvju (Taxus) sugas, formas un šķirnes, baltegles (Abies), kā arī parastā purvciprese (Taxodium distichum). Pie mūra sienas apskatāma viršu (Calluna) kolekcija, aiz sienas aug ugunsērkšķis jeb sarkanā pirakanta (Pyracantha coccinea), hortenzijas (Hydrangea), klinšrozītes jeb krūmu čužas (Penthaphylloides), magnolijas (Magnolia). Tālāk ceļa abās pusēs izvietojas skujkoku zemo dekoratīvo formu ekspozīcija, to papildina viršu dzimtas augi un klinšrozītes.

Rozārijā apskatāmas ap 300 rožu šķirnes, ku­ras pārbaudes rezultātā atzītas par piemērotākajām Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Pavisam rožu kolekcijā tiek uzturētas 700 šķirnes.

Krustojuma malā aug parastās egles (Picea abies) forma ‘Virgata", saukta par čūskegli. Centrālā ceļa kreisajā pusē apskatāma paklājdobe, kuras sortiments un raksts mainās katru gadu. Turpinot ceļu aplūkojama NBD selekcionēto parka rožu šķirņu kolekcija. Uz tūju dzīvžoga fona vasarā un rudenī uzmanību piesaista atraktīvi veidotā krāšņumaugu ekspozīcija.

Labajā pusē zālienā izceļas kalnu priežu (Pi­nus mugo) grupa, Amūras korķkoks (Phelloden­dron amurense) un asās egles jeb sudrabegles (Picea pungens). Maršrutu noslēdz tūju alejai iepretī esošie kadiķu (Juniperus) stādījumi ar lielu sugu un formu daudzveidību kompozīcijā ar ēriku (Erica), viršu (Calluna) un klinšrozīšu (Pentaphyl­loides) šķirnēm, kā arī lokveida dobēs izkārtota mainīgā krāšņumaugu ekspozīcija.

Fonu veidojošie kokaugu stādījumi ir dekoratīvi visos gadalaikos, īpaši rudenī, lapu krāsošanās laikā un pavasarī, kad bagātīgi zied ceriņi (Syringa).