Dendrarijs jeb arborētums sākts veidot 1960.g. Tas aizņem lielāko ekspozīciju teritoriju (45 ha) un ietver 2 daļas: vecāko (20 ha), kur koki un krūmi stādīti atbilstoši filoģenētiskajai sistēmai un otru - jaunāko (25 ha), kur stādījumi kārtoti pēc ģeogrāfiskā principa. Dendrārijā kopā ar kokaudzētavas un fondu stādījumu kolekcijām ir ap 4500 koku, krūmu un vīteņaugu taksonu. Zinātniski vērtīgākā kolekcijas daļa ir augi, kuri izaudzēti no botāniķu ekspedīcijās savvaļā vāktām sēklām.

Skujkoku kolekcijā ir 1138 taksoni, t.sk. ap 600 zemās dekoratīvās šķirnes - tā ir viena no pasaules lielākām šāda veida kolekcijām.

Lapu koku un krūmu kolekcijas. Pasaules nozīme ir krustābeļu (Crataegus) kolekcijai ar 200 taksoniem (no pasaulē zināmajiem 400), kurā plašāk pārstāvētas Ziemeļamerikas sugas, bet daudz ari Tālo Austrumu sugu. Daudzām krustābeļu sugām ir ārstnieciskā nozīme, dažām ir ēdami augļi. Ir arī dekoratīvās šķirnes ar krāšņiem pildītiem ziediem. Dižērkšķu krustābelei (C.macracantha) ērkšķi sasniedz 14 cm garumu, bet asērkšķu krustābele (C.horrida) izveido necaurējamus dzīvžogus. Garšīgi augļi ir Arnolda (C.arnoldiana) un punktainai (C.punctatus) krustābelei.

Krustābeles šķirne (Crataegus laevigatus 'Punicea') 

Plašas un daudzveidīgas ir arī ābeļu sugu un dekoratīvo šķirņu (Malus - 100), ka arī citas kolekcijas, no kurām daudzām ir nacionālā nozīme: klintenes (Cotoneaster - 80) spirejas (Spiraea - 70), bērzi (Betula - 100), pīlādži (Sorbus – 130), bārbeles (Berberis – 150), vītoli (Salix – 250), papeles (Populus – 160), savvaļas rožu sugas (Rosa – 100), ēriku dzimtas augi (Ericaceae - 300, t.sk. zemo krūmu sugas un šķirnes - 150).